spilvens2

Virsrakstu vēl varētu papildināt ar preambulu- kā pagarināt nomoda stundas uz miega rēķina. Vai kaut kā tamlīdzīgi.

Gudri cilvēki saka, ka miegā mēs pavadām trešdaļu savas dzīves. Un vēl gudrie cilvēki saka, ka nebūtu prātīgi šo laiku samazināt. Es te domāju- samazināt miega stundas. Proti, ja jāguļ tās astoņas stundas, tad arī ir jāizguļ tās astoņas stundas.

Pieļauju domu, ka mūsdienās reti kuram strādā šāds gudro cilvēku ieteikums, jo darbi, ballītes, internets…. tas viss novilcina gulētiešanas laiku līdz beidzamajam. Un tad seko agrie rīti, aizpampušās acis, un dulna galva, kas tā vien liekas, ka pa nakti uzsūc spilvena pildījumu.

Ja tā nevīžīgi atmetam gudro cilvēku prātojumus, tad varam taču pieļaut domu, ka sistemātiski pieejot guļamlaika regulēšanai, tad varam savu organismu pieradināt pie noteikta gulēšanas laika.

Nešaubos, ka visiem, kuriem vien ir regulārs darba cikls, jau savu iekšējo bioloģisko pulksteni ir pieregulējuši tam. Un viņus nemaz neizbrīna, ka brīvdienās un atvaļinājuma pirmajās dienās viņi mostas no rīta tā, it kā dotos uz darbu.
Protams, pēcatvaļinājuma dienas darbā nav medusmaize. Kamēr organisms atregulējas atpakaļ.
Tie, kas bijuši/ir studenti gan jau zina, kā organismu pieradināt pirmsesijas/pirmsdiplomdarbu laikā. Tad uzpeld tādi mazgulēšanas paradumi, ka jāsāk domāt vai tik miegs nav evolūcijas laika kāda novirze.

Tad lūk- ja jau cilvēks sevi var pieregulēt kaut kā ēšanai vai pretēji- neēšanai, dzeršanai vai nedzeršanai, sportam, ikvakara krosiņam, cigaretei, kafijai…. tad jau var arī sevi noregulēt noteiktām miega stundām.

Teiksim- sāk sevi norūdīt negulēšanai. Ja pirmīt suķēja savas deviņas desmit stundas, tad pirmo mēnesi noregulē uz astoņām stundām. Otro mēnesi uz septiņām. Trešo- uz sešām. Ja organisms saka, ka viss bumbās, tad atstāj. Vai arī turpina līdz teiksim- četrām, četrām ar pus.
Un uz beigām jau varēsi justies kā pensionārs, kurš jau pirms pirmajiem gaiļiem augšā un gatavojas ieņemt pirmās vietas rindā pie ģimenes ārstiem.

Protams, uzreiz nāk prātā jautājums- cik produktīvas sanāktu cilvēkam tās ieekonomētās nomoda stundas un vai miega bada dēļ nesanāktu nogulēt visas brīvdienas?

Kā jums- pielāgojiet gulēšanu darbam/mācībām/izklaidei vai arī paļaujaties uz uzticamo kā-nu-sanāks principu un visu miega badu atgūstiet brīvdienās, vilcienā, tramvajā? Vai varbūt jums jau organisms ir noregulēts uz noteiktu stundu režīmu?