mezrozites

Sabiju laukos un salasīju veselu spaini ar mežrozīšu augļiem. It kā vēl nebija skaidra vīzija, ko ar tiem darīšu un kā gatavošu to veselīgo, ko no viņiem var sagatavot. Zināju, ka var vienkārši izkaltēt/izžāvēt un būs tēja. Vēl var mizot, lobīt un tīrīt. Tad var taisīt ievārījumu vai sīrupu. Vairāk vilka uz sīrupa pusi.
Bet te ir viens liels un nepatīkams ”bet”. Tīrīšana!

Mežrozīšu augļu iekšpusē ir matainas sēkliņas. Vai arī sēkliņas ar matiņiem. Un tā tīrīšana ir baisa ķēze. No tās vēlējos izvairīties, tāpēc internetā meklēju kādu nebūt labu un vieglu recepti. Neatradu. Visur figurē viens un tas pats. Itin kā būtu ņēmuši un pārkopējuši n-tās reizes. Gandrīz jau padevos un gribēju jau ķerties pie tīrīšanas, kad palūkojos uz spaini ar ogām, kas tā vien saka- nāc, pavadīsim kopā visu nakti.
Brrr…. Nolēmu labāk paeksperimentēt.

Tad nu zemāk būs mans mežrozīšu sīrupa eksperiments. Bez bildēm un bez aptiekas precizitātes. Tikai tā, lai būtu skaidrs nospraustais kurss.

Mežrozīšu augļi- apmēram 1kg
Ūdens- apmēram 1,5l
Cukurs- apmēram 500g

Samalu augļus (man bija tāds palielāks blenderis, bet gan jau var izmantot virtuves kombaini, gaļasmašīnu vai vienkārši sagraizīt ar nazi). Ieliku katlā un pielēju ūdeni. Ļāvu kādas 5-10 minūtes pavārīties un slēdzu nost.

Visu katla saturu ielēju caurdurī, kurā izklāju četrās kārtās saklātu marli. Tā kā eksperiments notika vakarā, tad atstāju uz nakti, lai viss labums pats notek traukā. No rīta vēl atlikušo masu ievīstīju tajā pašā marlē un pieklājīgi izspaidīju.

Kopā satecēja apmēram 700ml dziras (ja vairāk šausiet klāt ūdeni un mazāk vārīsiet, jo vairāk dziras satecēs). To tad sajaucu ar cukuru un mazliet uzsildīju, lai labāk cukurs izkūst. Ja liktu uz ziemu, tad jau droši vien pakarsētu ilgāk un uzreiz šautu burkās. Šo eksperimenta brūvējumu ir doma patērēt tāpat neatejot no ledusskapja, lai pielāpītu apaukstētu kaklu vai remdinātu kādu kāri pēc C vitamīna.

Protams, eksperiments vēl ir pilnveidojams, bet galvenais šajā stāstā bija dabūt sīrupu bez tās ilgās cīņas ar pūkainām sēklām. Šobrīd varu teikt, ka ir izdevies. Ja tā ķibināšanās nav jūsu fetišs, tad mierīgu sirdi var to apiet un taisīt gardu sīrupu nedaudz vienkāršāk un ātrāk.