Tā nu sanāca, ka pēc gada nogales lielajiem darbiem, man vakar bija jādodas uz Jūrmalas dzimtsarakstu nodaļu, lai piereģistrētu meitiņu.
Tā teikt- saņemt bērnam pirmo dokumentu, kas lepni nes dzimšanas apliecības vārdu.
Tik tas lepnums kaut kā pačākst ar katru reizi, kad pēc tā dodos.

Vecākajai meitai savulaik iedeva tādu gandrīz uz A5 formāta smukpapīra (ciku caku apdrukātas maliņas un kaut kādi ornamentēti bimbuļi fonā) uzdrukātu ”Dzimšanas zīmi”.
Nevarētu teikt, ka īpaši ērta nēsāšanai apkārt (ir brīži, kad ir jānēsājas apkārt biežāk nekā gribētos), bet iztikt varēja. Un nebija arī kauns rādīt tajās rādāmajās iestādēs.

Jaunākā meita gan šajā jautājumā tika apdalīta- tajā augstākminētajā iestādē printeris izdeva ārā ”Dzimšanas apliecību”. Parastu A4 lapu, kas tik apdrukāta ar burtiņiem, apzīmogota ar zīmodziņu un parakstīta ar parakstiņu. It kā svarīgs dokuments, bet, kā teikts senā dziesmā- no malas nepateiksi.
Principā, pats, bez īpašas piepūles, tādu vari mājās uzdrukāt. Tikai nebūs zīmoga un paraksta.

Tagad, kad pienāks dzimšanas apliecības rādāmais laiks, varēšu tēlot darījuma cilvēku- pasitīšu mapi (jo bez tās nekādi- dokumentus locīt man neliekas laba doma) azotē un došos uz dzimšanas apliecības rādāmajām iestādēm. Ceru, ka tur ir cilvēki informēti, ka tā nav kaut kāda nenotariāli neapstiprināta kopija, bet oriģināls. Nesmuks, bet oriģināls.

Jā, man vēl piedāvāja tādus smukus vāciņus priekš dzimšanas apliecības, bet ar tiem izmēriem (vāciņi divas reizes mazāki) tur galīgi nepasēja- būtu jāsaloka apliecība un tad dokuments būtu galīgi nepārskatāms.

Nez, man jau liekas, ka padomju laiku kartonvāciņu veidojums bija/ir ok- var ērti ielikt somā vai palielākā kabatā un nav jābaidās, ka nolocīsies vai saburzīsies. Es saprotu- tur bija jādrukā ar roku un tas laikam mūsu laikmetā skaitās anahronisms. Lai gan nešaubos, ka tantēm dzimtsarakstu nodaļā rokraksts ir tīri labi izkopts un viņas bez īpašas piepūles varētu ierakstīt kartonvāciņos visu to info, kas tajā dokumentā ir vajadzīgs.

Es saprotu, ka progress ir vajadzīgs un dzīvei/lietām ir jāvirzās uz augšu, bet skatoties uz šādu dzimšanas apliecības izdruku man liekas, ka šajā virzienā ir bijis viens lieks pagrieziens.