Bija doma par savu politisko karjeru (protams, kā vēlētājam) uzrakstīt vēlēšanu dienā. Un tā kā šodien ir iespēja vēlēt, tad izpaudīšos šodien (jo, visticamāk, arī šodien vēlēšu).

Kā nekā tagad ir diezgan modīgi savas vēlēšanu aploksnes saturu neslēpt. Un tas man patīk- ne tik daudz, ka varu uzzināt citu cilvēku izvēles, bet priecē fakts, ka cilvēki nebaidās paust savas politiskās simpātijas. Tas rāda, ka viņi jūtas droši- gan zina, ka nebūs nekādu represiju ar ko baidīja gadsimtu mijā, gan vajadzības gadījumā argumentēs savu izvēli, kas parāda aktīvu interesi par politiku.

Sākšu ar savu prognozi par vēlēšanu rezultātiem:
JV- 9
KPV- 9
A/Par- 12
JKP-14
Nacionālā apvienība- 15
ZZS- 16
Saskaņa- 25 vietas

Kāpēc šāda prognoze? Tāpēc, ka man ir tādas sajūtas. Nekādas analīzes un smagas pētniecības tur apakšā nav. Tīri, kā ”liekas”.

Mana politskā karjera, ja nemaldos, sākās ar 6.Saeimu un balsošanu par Latvijas Ceļu. Un tā tas turpinājās arī 7. un 8.Saeimā. Tad arī Latvijas Ceļš beidza pastāvēt (tā sabrūtēšanās ar LPP neskaitās) un mana izvēle 9.Saeimā laikam aizgāja Tēvzemei un brīvībai. Pat neatceros vai paliku apjucis un bez izvēles vai arī mani sabaidīja ar ”krievi nāk”, bet kaut kas atmiņu stūrī čukst, ka balsoju par tagadējo NA.

10.Saeimā parādījās Vienotība un viņi arī saņēma manu balsi. Tāpat kā nākamajās divās Saeimās. Un tāpat viņi saņems manu balsi arī šajās vēlēšanās (pirmo reizi Saeimas vēlēšanās pat likšu plusiņus (sanāca kādi četri plusojamie)).
Izvēle ir gaužām vienkārša- politiskais saprāts. Jā, partijai (partiju apvienībai ir bijis kāds strēķītis mīnusu, bija arī savstarpējie kašķi un nepareizu politisko krupju rīšana (ko padarīsi- nodeva koalīcijas stabilitātei). Bet, skatoties uz partijas pārstāvjiem, var just, ka apakšā ir spēja darīt un pārstāvēt valsti. Ceru, ka viņi tiks parlamentā un spēs noturēt saprātu virs ūdens. Protams, gaidu arī to, ka viņi spēs arī paveikt kaut ko (labāk jau visu) no zemāk minētajiem plusojamiem labajiem darbiem. Tad arī nākamreiz mana balss tiks viņiem.

Vienu brīdi mēģināju svītrot visus tos politiskos spēkus, kuri īsi pirms vēlēšanām brauc auzās- te legalizēs marihuānu, te jaunas brīvdienas izdomās, te baida ar Stambulas konvenciju, te vēl kaut ko domā cept bez receptēm.

Tāpat arī mēģināju likt plusus tiem, kuri ieviesīs kopdzīves likumu, turēs stabilus nodokļus, ieviesīs pavisam mazajiem uzņēmumiem/uzņēmējiem kaut ko vienkāršāku attiecībās ar valsti (viena konta atskaite būtu labs sākums), atcels Čakšas veselības reformu, un vēl paveiks bariņu ar labajiem darbiem.

Bet to plusu un mīnusu likšana sanāca diezgan nenoteikta un gala beigās novestu strupceļā. Atliek vien paļauties uz saprātu, ka plusi būs. Un mīnusu būs mazāk.

Atzīšos, patika arī politiskā spēka ”Par!” parādīšanās uz politiskās skatuves. Likās, ka šoreiz viņi nav tie naivuļi, kuri parasti dzimst pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām ar domu mainīt pasauli un valkāt rozā brilles. Arī tas, ka šajā spēkā ir vairāki cilvēki, kuri man simpatizē un labprāt viņus redzētu parlamentā. Bet… bet tā sapārošanās ar Attīstību man šo politisko veidojumu lika pastumt tālāk prom no izvēles.

Lai arī lielais vairums saka, ka šīs vēlēšanas nu ir izšķirošas un ļaunu vēstošas, manuprāt, tās ir vienkārši parastas parlamenta vēlēšanas. Skaidrs, krītot vēlētāju aktivitātei (no 89% 5.Saeimā līdz 58% 12.Saeimā) ir jāizmanto visas iespējas dabūt to vēlētāju līdz urnai. Tik man liekas, ka labāk ir izmantot sabiedrībai draudzīgākas metodes- izglītot vēlētāju un uzturēt viņā politisko ieinteresētību, atvieglot vēlēšanu iespējas, politiskā stabilitāte, domāšana par visiem sabiedrībā… Laikam izklausās utopiski, bet kāpēc gan netiekties uz ko tādu?