Mācību izvēles priekšmeti bērnam skolā.
Pirmā izvēle jau bija stājoties pirmajā klasē, kad vajadzēja izlemt ko bērns mācīsies- ētiku vai kristīgo mācību (pēdējam precīzu nosaukumu neatceros). Izlēmām par labu ētikai.
Un iemesli tam ir vairāki.
Pirmkārt- nekad nevar zināt, kas un kā šo mācību priekšmetu pasniegs. Sliktākā gadījumā var sanākt pamatīgas auzas. Arī savulaik saruna ar vienu mammu, kuras atvasei skolā mācīja šādu kristīgo mācību, liecināja, ka izpratne par šīm lietām bērnam var tik pamatīgi sabojāta. Proti, bērns mājās cenšas vai nu par kaut ko aizrādīt mammai vai arī pats pārdzīvo par kādu savu izdarīto vai neizdarīto lietu ar vārdiem: vai, tagad Dievs mani (tevi) par to sodīs! Un ne vienu reizi vien. Mammai nācās pamatīgi pasvīst, lai bērnam ieskaidrotu, ka Dievs ir labs, viņš tevi mīl un nekad tev nedarīs slikti.
Otrkārt- manuprāt, šis priekšmets galīgi neiederas skolu programmā. Priekš tam ir ģimene, baznīca un svētdienas skola.
Treškārt- es atceros savas skolas gaita, kad pie mums klasē ieradās kā kristīgās mācības vieslektors ar pāris stundu novadīšanu. Vienā vārdā sakot- garām!
Tagad man bērns prasa par valodām. Laikam jau nākamgad būs jāizvēlas otrā svešvaloda. Un izvēle ir starp vācu un krievu valodām.
Pati viņa grib mācīties krievu. Tik pagaidām neesam tā kārtīgi izrunājušies, kas tam ir par iemeslu (draudzenes mācīsies, valoda liekas tuvāka (filmas un multenes skatās krieviski), vienkārši izlēma,…).
Pašam vēl īsti nav noformulējies viedoklis, bet laikam jau padošos meitas vēlēšanai mācīties krievu valodu. Ar angļu un krievu valodu jau vajadzētu pietikt sākumam. Ja nu pieaugušāka redzēs, ka rodas vajadzība pēc vēl kādas valodas, tad piemācīsies klāt.
Tā kā līdz šim mēs (kā valsts) no krievu valodas neesam tikuši vaļā, tad neizskatās, ka pēc gadiem desmit vai piecpadsmit, kad viņai vajadzēs doties darbos, būs kaut kas mainījies. Tātad- krievu valoda viņai noderēs. Ja ne kādā vietējā Krievijas uzņēmumā, tad vismaz komunikācijā ar to Latvijas sabiedrības daļu, kura nemāk latviski.
Vēl ir laiks noformulēt viedokli gan pašam priekš sevis, gan priekš bērna. Jo var jau vēl pieslēgties arī vācu valodai un krievu valodu atstāt pašmācībai- filmas, multfilmas, pagalma bērni… Tikai vai tas nostrādās?
Rakstīt jau nu noteikti viņa pagalmā neiemācīsies.
Pāris vārdus, ko uz sētām uzrakstīt gan jau samācīsies :)
Bet, jā Tev taisnība- ar rakstību pašmācībā būs problemātiskāk.
Es uzskatu, ka galvenais ir mācīties kaut ko. Konkrētajā gadījumā var arī skatīties tīri no statistikas viedokļa – kuru valodu runā vairāk, to izvēlēties?
Bet, ja tā subjektīvi, tad jāpiekrīt tavam bērnam – krievu valoda. Ja aizies vēlāk uz ekzaktajām zinātnēm, tad krieviem ir ļoti laba literatūra par tēmu. Ja aizies uz humanitārajām, tad vācu valodu paķers pamatenes beigās vai videnē. Zaudētāja viņa noteikti nebūs.
Nekad jau nevar zināt, ko dzīve vēlāk piespēlēs.
Var jau būt, ka piespēlēs Vācijas kanclera amatu, bet tur droši vien vajadzēs vācu valodu :)
Mani bērni iet nelielā Rīgas skoliņā, kur nebija izvēle – vienam kā otrā svešvaloda tika krievu valoda, otram vācu. Jāsaka, šodien man ir ļoti žēl, ka otram netika krievu valoda (sākumā man bija žēl, ka pirmajam netika vācu valoda).
Īsumā, piekrītu, pirmkārt, krievu valodu pasaulē runā vairāk, otrkārt, “piemācīties” ir daudz vieglāk vācu, nevis krievu, turklāt ar angļu kā pirmo svešval. arī vācu ir vieglāk apgūt. Krievu valoda ir daudz grūtāka par vācu valodu, krievu burti ir cita pasaule, gramatika ir daudz, daudz sarežģītāka, rakstība – s uma saiķi! (Runāt un lasīt jau mēs paši protam, bet pamēģiniet kādam (kur nu vēl bērnam) iemācīt, izskaidrot kaut ko no krievu pareizrakstības, izrunas un locījumu galotnēm!)
Mans pirmais bērns vācu valodu “piemācīsies”, bet vai otrais kādreiz apgūs krievu valodu, ļoti, ļoti šaubos… (Kaut arī mums ir kaimiņbērni krievi, viņi visi “diemžēl” burtiski perfekti runā latviski, tā ka uz pagalmu var necerēt.)
Par to ”piemācīšanos”- labs arguments. Jāņem vērā.
It kā tāds standartieteikums ir apgūt pa valodai no katras valodu grupas. Tad nu krievu valoda nosegtu diezgan plašu spektru. No tāda viedokļa vācu, manuprāt, ir drusku “šaurāka”. Galu galā pēc 700 verdzības gadiem katram letiņam jau “asinīs” ir kāda druska vācenes. Vai jūsu ģimenē neguļ uz ķisena un ēst nevāra ķēķī? Vismaz vecmāmiņa? :)