Jau kādu laiku prātā turu domu, ka vajadzētu tā dziļāk iepazīt savu lauku saimniecību. Citādi tikai roku, stādu, zāģēju, pļauju,…. un nemaz nemanu, kas zem kājām, kas virs galvas, kas acu priekšā.

Nu, manīt jau puslīdz kaut ko manu, bet tā īsti nepiefiksēju. Nezinu, kas par putnu tur čivina. Nezinu, kādu zāli pļauju. Nezinu, kas par skudrupūzni piekalnē. Jā, varētu jau teikt, ka kaut ko jau zinu un atpazīstu, bet tas viss ir tik mazskaitlīgs, ka nav īsti jāņem vērā.

Tā dziļā iepazīšana būtu pavisam vienkārša- uzrakstīt, nobildēt, piefiksēt visu, kas vien ir uzskaitāms- putni, zvēri, zāle, krūmi, kukaiņi, zirnekļi,…

Skaidrs, ka vide jau nedaudz mainās un, ja būtu piefiksēšanu sācis gadus desmit atpakaļ, tad droši vien aina būtu pavisam citāda. Tagad, tā uz aci, var teikt, ka nezāles pamazām ar pļaušanu ir atdevušas savu vietu pļavas puķēm, izzāģēto krūmu vietā parādījusies zālīte, kaimiņa izzāģētajā blakusmežā vairs nemanu tos dzeltenos putneļus, turpat netālu dzērvju pāris pavada savu vasaras atvaļinājumu.

Kopumā platība nav liela- nedaudz zem 3ha. Un nospriedu, ka piefiksēšanas objektu kustīgā daļa piedalīsies, ja vien būs acu skatiena attālumā no lauku mājām. Lai nav tā, ka uz robežas esošajā priedē sēdošais zivju ērglis netiktu pieskaitīts tikai tāpēc, ka pietrūka pāris metru līdz maniem hektāriem.

Pagaidām grūtības saskatu tikai dokumentēšanā. Proti, nav jēdzīga fotoaparāta, kas spētu noķert fiksējamo puslīdz atpazīstamā un demonstrējamā veidā.
Par sugu noteikšanu man galva nesāp- ir visādi noteicēji, ir internets un gudri cilvēki, kuriem pajautāt.

Sākumā gan nevarēju izšķirties, vai šo visu maz vajadzētu likt blogā, bet tad nospriedu, ka tā vismaz ir lielāka iespēja saskaitīt visu pareizi- kļūdas (ja tādas būs) tiks izķertas, kāda laba ideja pasviesta, kāda nepamanīta lieta pamanīta.