Lauku sētas biotops.
Jau kādu laiku prātā turu domu, ka vajadzētu tā dziļāk iepazīt savu lauku saimniecību. Citādi tikai roku, stādu, zāģēju, pļauju,…. un nemaz nemanu, kas zem kājām, kas virs galvas, kas acu priekšā.
Nu, manīt jau puslīdz kaut ko manu, bet tā īsti nepiefiksēju. Nezinu, kas par putnu tur čivina. Nezinu, kādu zāli pļauju. Nezinu, kas par skudrupūzni piekalnē. Jā, varētu jau teikt, ka kaut ko jau zinu un atpazīstu, bet tas viss ir tik mazskaitlīgs, ka nav īsti jāņem vērā.
Tā dziļā iepazīšana būtu pavisam vienkārša- uzrakstīt, nobildēt, piefiksēt visu, kas vien ir uzskaitāms- putni, zvēri, zāle, krūmi, kukaiņi, zirnekļi,…
Skaidrs, ka vide jau nedaudz mainās un, ja būtu piefiksēšanu sācis gadus desmit atpakaļ, tad droši vien aina būtu pavisam citāda. Tagad, tā uz aci, var teikt, ka nezāles pamazām ar pļaušanu ir atdevušas savu vietu pļavas puķēm, izzāģēto krūmu vietā parādījusies zālīte, kaimiņa izzāģētajā blakusmežā vairs nemanu tos dzeltenos putneļus, turpat netālu dzērvju pāris pavada savu vasaras atvaļinājumu.
Kopumā platība nav liela- nedaudz zem 3ha. Un nospriedu, ka piefiksēšanas objektu kustīgā daļa piedalīsies, ja vien būs acu skatiena attālumā no lauku mājām. Lai nav tā, ka uz robežas esošajā priedē sēdošais zivju ērglis netiktu pieskaitīts tikai tāpēc, ka pietrūka pāris metru līdz maniem hektāriem.
Pagaidām grūtības saskatu tikai dokumentēšanā. Proti, nav jēdzīga fotoaparāta, kas spētu noķert fiksējamo puslīdz atpazīstamā un demonstrējamā veidā.
Par sugu noteikšanu man galva nesāp- ir visādi noteicēji, ir internets un gudri cilvēki, kuriem pajautāt.
Sākumā gan nevarēju izšķirties, vai šo visu maz vajadzētu likt blogā, bet tad nospriedu, ka tā vismaz ir lielāka iespēja saskaitīt visu pareizi- kļūdas (ja tādas būs) tiks izķertas, kāda laba ideja pasviesta, kāda nepamanīta lieta pamanīta.
Man jau šī šķiet esam laba ideja. Par jebkuriem lakstiem vari droši uzbāzties, ar lielisko Priedīša “Latvijas augu” enciklopēdijas palīdzību ir iespējams ātri noteikt visas augstāko augu sugas. Protams, ja vien ir puslīdz jēdzīga bilde.
Bet ļoti iesaku piereģistrēties Dabas datos un visus novērojumus fiksēt tur. Pirmkārt jau būs praktisks labums, jo informācija būs fiksēta datu bāzē un varēs būt kādam noderīga, un līdz ar varēs vieglāk piefiksēt izmaiņas gadu gaitā. Otrkārt, tur ir ļoti labi speciālisti, kas ātri vien noteiks daudzas mums mazāk pazīstamas dzīvības formas. Pateicoties DD pat es tagad spēju atšķirt kāpostu balteni no rāceņu balteņa. :)
Tomēr, ja patiešām gribi precīzi noteikt kukaiņu sugas, pie bildēšanas būs bišķi jāpiestrādā. Bet putnus bieži vien nosaka pēc viņu radītā trokšņa.
Paldies, pavasarī sākšu visiem apnikt ar lakstiem un prusakiem :)
Par tām bildēm (un skaņām) man tā lielākā neskaidrība. Parasti jau līkņājot pa krūmiem un zālēm, nekas jēdzīgāks nav pie rokas kā telefotoaparāts, bet ar to reti kad sanāk noķert ko kustošu saprotamā veidā. Bet neko gruntīgāku stiept līdzi nav iespējams. Jāskatās, kā ies.
Par Dabas datiem- jāaplūko kas tur par datu bāzēm un reģistrēšanos. Varbūt tiešām jādublējas tur.
Bērnība man pagājusi laukos, bet daudz ko zinu, daudz ko ne. Nezāles no kultūraugiem atšķirt protu, daudzus zvērus, putnus, pļavas augus zinu, taču lērums kukaiņu man sveši. Ik pa laikam kaut kas pašu tā piesaista, ieinteresē, ka meklēju internetā atbildes. Pavisam tumša ir zivju joma un neaptveramas šķiet spējas atpazīt zvērus pēc pēdām vai kokus pēc mizas :D
Man jau tāpat- studijas un īslaicīgas aizraušanās kaut ko paliekošu ir atstājušas, bet iztrūkums ir jūtams. Bet grūtības nebaida- drīzāk ir mazs azarts (kas nu tagad būs?!) :)
Starp citu, šogad Latvijas Dabas fonds par gada dzīvotni ir izvēlējies tieši lauku sētu. :) http://www.dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivotne-2017-lauku-seta/
Tad jau izveidojās jauka sakritība un varēšu veikt savas gada dzīvotnes padziļinātu izpēti :)