Atkal ieraksts tikai vienam. Jānosola sev, ka nākamais lauku sētas biotopa ieraksts būs plašāks, jo ir sakrājušies daudz attēlu, kuri prasās tikt nopublicēti un daži vēl prasās tikt atšifrēti.
Joprojām gan mokos ar putnu bildēm- lidoņu ir daudz, bet piefiksēt neizdodas.

Šoreiz šis ieraksts atkal veltīts Latvijas Sarkanai grāmatai- šoreiz lauku sētā viesojās zaļais vītolgrauzis jeb zaļais vītolu koksngrauzis.

Citāts no vikipēdijas:
Zaļais vītolgrauzis jeb zaļais vītolu koksngrauzis (latīņu: Aromia moschata) ir viena no koksngraužu dzimtas sugām. Šī suga ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā.
Zaļie vītolgrauži ir izplatīti visā Eiropā, izņemot Pireneju pussalu un Itāliju.
Zaļie vītolgrauži mīt mežmalās, vītolu tuvumā. Tie no maija līdz septembrim ir atrodami uz koku lapām, galvenokārt, uz vītolu lapām. Vaboļu garums svārstās no 13 līdz 35 mm. Koksngrauži novājinātu vītolu koksnē iedēj oliņas, no kurām attīstās kāpuri, kuri tur dzīvo līdz attīstās par pieaugušiem kukaiņiem.

Tātad, man kaut kur tuvumā ir novājināts vītols. Būs jāatrod, lai kādā krūmu tīrīšanas talkā nejauši nenozāģētu malkā.