Lauku sētas biotops #15.
Šoreiz jāsaka- pirmais divdesmitnieks ar attēliem. Drīz sekos vēl kāds divdesmitnieks. Daudz gan nebūs, jo kārtējo reizi būšu uzkāpis uz tā grābekļa, kuru jau biju labi iepazinis- laicīgi neieliku rakstu, pazaudēju pierakstus ar sugām un vēl- dažas bildes ar atšifrējumiem gājušas zūdībā. Īpaši žēl smilgas- bija glītas bildes un pašam būtu interesanti atšifrēt, kas gan tur smilgojas pļavā.
Pagaidām gan ir tikai bildes- atšifrējums būs vēlāk, kad sapratīšu un pārbaudīšu visu, ko zinu un minu. Protams, ja kāds bildē redzamo zina un vēlas man pateikt priekšā, tad būšu pateicīgs.
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
12.
13.
14.
15.
16.
17.
18.
19.
20.
Vakar novācu vīnogas un pēdējās lielākās kaņepes. Burtiski izrāvu no knābja. Tad nu gan sākās Hičkoka Putni! Dzenis jau kala krustu [sausajā eglē jau nu nē] pussausajā ābelē. Cauri ar mums būs!
Man, pie smiltsērkšķu vākšanas, sīļu pāris centās aizdzīt no krūmiem- brēc nebalsī no blakus krūmiem un zemu lidojot cenšas cepuri noraut.
Man zem ābeles kaudzēm caurumainu riekstu čaumalu. Domāju, ka peļi pa leju, bet laikam tomēr dzenis no augšas. Pērn glīti sapakotus riekstu krājumus atradām komposta kaudzē. Būs jāpārrok šoruden arī :)