Tā kā es mazliet esmu laukdarbnieks, tad nolēmu, ka pienācis laiks tā rūpīgāk dokumentēt savas lauku gaitas blogā. Tviterī mazliet jau dokumentēju, bet tur tā informācija ir pārāk gaisīga- šodiena ir, bet vakardiena jau vairs neskaitās. Sākšu ar melnajām avenēm un tad jau redzēs kāds šai tēmai būs turpinājums.

Te, starp nule stādītajām dzeltenajām un pasen stādītajām sarkanajām avenēm, var redzēt melnās avenes.

Doma, par aveņu lauka papildināšanu ar melnajām ogām, bija jau sen, tik katru reizi atliku- te stādi nav, te par dārgu, te vēl kāds iemesls. Šogad viss sanāca un pavasarī, maija sākumā, iegādājos melno aveņu stādus. Izvēle ar šķirnēm bija vāja, arī tirgotāji nav baigā daudzskaitlī. Sazinājos ar z/s Gulbji vadītāju Pēteri Heimani un sarunāju iegādāties no viņa 10 stādus Bristol šķirnes melnās avenes. Te vēl prasītos neliels pastāsts (par to runāšanu un sarunāšanu), bet to atstāšu kādam citam stāstam.

Pēc pāris dienām avenes bija klāt- smuki stādi konteineros. Tā kā stādāmvieta man jau bija zināma, tad drīz vien stādi bija zemē. Te galvenais bija pareizi izdomāt stādīšanas attālumus starp stādiem, jo melnās avenes nav tās, kuras pašas ņems un vairosies- tās var pavairot ar noliektņiem. Līdz ar to jāatstāj lielākas starpas starp stādiem, kuras vēlāk varēs aizpildīt ar noliektņiem. Pavairošanas pasākums ir vienkāršs- septembrī noliec jauno galotni (kura jau pati par sevi liecas pie zemes) blakus izraktā seklā bedrītē (kādus 10cm dziļumā) tā, lai galotne paliek virspusē) un apber ar augsni. Tagad jāgaida pavasaris, kad varēs pārgriezt ”nabas saiti” un būs jauns aveņu krūms.

Melnās avenes jaunais dzinums- noliecies lidz zemei.

Vēl ieteiktu pie noliektņa galotnes iespraust mietu un atsiet, lai palīdzētu jaunajam dzinumam iegūt vertikālu virzienu.

Jaunais dzinums noliekts un gatavs dot jaunu stādu.

Man no desmit stādiem šoreiz bija tikai 7 noliecami zariņi. No katra krūma pa vienam un trīs krūmiem jaunie dzinumi bija pārāk sīki, lai liektu pie zemes. Laikam nedaudz par vēlu stādīju un arī sausums būs paveicis savu. Teorētiski varēja būt no katra stāda kādi 5 noliektņi. Nekas, man nav jāsteidzas. Nākamgad būs vairāk.

Toties bija dažas ogas. Pēc skata un garšas ideālas- smukas un saldas. Un izskatās, ka nav tik glēvas kā sarkanās. Līdz ievārījumu vērtēšanai gan būs jāgaida pāris gadi- tad ceru uz lielāku ražu.

Bristol šķirni internets raksturo kā izturīgu pret salnām un slimībām. Ogas dod jūlija vidū uz otrā gada dzinumiem, kurus pēc noražošanas ir jānogriež. It kā varot izaugt līdz 4m augstumam/garumam, bet mani māc šaubas par tādu ciparu. Par pusotru metru gan varētu piekrist. Lai vai kā- dzinumiem esot vajadzīgas stutes, jo pat metru augsts dzinums un bez ogām liecas pie zemes.

Ja viss izdosies kā plānots, tad jau nākamgad pavasarī man būs 17 stādi, kuri rudenī tiks trīskāršoti. Un pēc pāris gadiem ceru aizpildīt visu rindu. Mazliet gan traucē tas, ka melnās avenes iestādīju blakus sarkano aveņu laukam un tās, kā zināms, savas atvases laiž tālu. Tai skaitā arī uz melno (un vēl tālāk- uz dzelteno ar) aveņu rindām. Bet tā kā melnajām stublāji ir zilganā nokrāsā, tad sarkano atvases var viegli atšķirt un laicīgi nogriezt.

Nekādu īpašo kopšanu es tām neesmu paredzējis- tāpat kā sarkanās mulčēju ar nopļauto zāli, pavasarī uzbirdināšu kaut ko no kūtsmēslu kaudzes un cerēšu uz labu (siltu un lietainu) vasaru.

Pavasarī ziņošu par rezultātiem.