Pagājušā gada nogalē, iekš nekur.lv pamanīju Džerija Šterna rakstu par naudu– man kā numismātam mazliet tā nauda interesē un tāpēc rakstu izlasīju un bildes apskatīju.
Izlasīju, apskatījos un… nopūtos. Rakstā ir kļūdas, kuras prasījās izlabot.

Nav jau tā, ka es ikvienam rakstam cenšos piekasīties un uzbāzties ar savu taisnību, bet šoreiz bija tāda reize. Devos uz rakstu, lai komentārā norādītu autoram, ka ir pāris kļūdas, kuras vajadzētu izlabot, lai nemaldinātu lasītājus. It kā jau kļūdas nav nekas slikts- ja nav tīši pielaistas, tad var kopīgiem spēkiem izlabot. Bet… komentēšana ir atļauta tikai reģistrētiem lietotājiem. Tā kā viena komentāra dēļ man nebija luste reģistrēties, tad savu nopūtu pateicu twitterī– varbūt kāds pamanīs un pateiks autoram, lai izlabo.

Pamanīja autors (Džerijs Šterns), bet īsajā dialogā pateica, ka es esmu piekasīgs opis (mazliet garām… tā ir, ka paķer no draugiem.lv pirmo, kas pagadās) un neko labot netaisās, jo neredzot pamatojumu. Uz maniem izmisīgajiem centieniem iebilst, pateica, ka pie vainas ir wikipēdija (ja jau atļaujas rakstīt tādus rakstus) un vispār- kambaris nav akadēmisks avots un diskusija ir izsmelta. Taisnība jau viņam ir- kambaris.lv nav akadēmisks avots, bet, manuprāt, internetā vispār 90% ir neakadēmiski raksti. Tad jau uz kļūdām vai neprecizitātēm vispār nav vērts norādīt!?

Lai gan nākamajā dienā apskatot šo pašu rakstu pamanīju, ka tai kļūdai labojums tika izdarīts. Labojums, bet ne izlabojums (tik nepārprotamāk novelta vaina uz wikipēdiju).

Vienu brīdi biju nolēmis tomēr piereģistrēties, lai komentārā atstātu mazu kļūdu labojumu, bet nospriedu, ka man var sanākt tāpat kā tam komentētājam no cibas. Nolēmu nebojāt nevienam svētkus un atstāju šo kļūdu labojumu uz šo gadu.

Šis gads ir pienācis un pēc mazā, iesildošā ievada atļaušos precizēt nelielu kļūdu labojumu:

Otrā rindkopa:

Manā kolekcijā latvju nauda sākas ar praktiski pirmo Latvijas Republikā izmantoto naudas zīmi – 1919. gadā pastāvošās pagaidu valdības izdoto Latvijas rubli, kurš kopā ar citu nominālvērtību rubļiem un sīkvienībām – kapeikām esot stāvējis ar svecīti pie latvju naudas sistēmas izveidošanās.

Šo maiņas zīmi (tas nav Latvijas rublis!) neizlaida Latvijas Republikas pagaidu valdība, bet gan lieliniekiem esot pie varas, to izdarīja Rīgas pilsētas strādnieku deputātu padome 1919. gadā. Kapeikas šīm banknotēm nebija- bija tikai 1; 3; 5 un 10 rubļu banknotes.

Arī svecīti, pie Latvis rubļu ieņemšanas, šīs banknotes neturēja, jo Rīgas pilsētas strādnieku deputātu padome tikai 1919.gada 7.aprīlī izlaida rīkojumu par šo rubļu izlaišanu, turpretī Latvijas Republikas Pagaidu valdība Liepājā 1919. gada 22. martā deva rīkojumu finanšu ministram Kārlim Puriņam izlaist Latvijas valsts kases zīmes Latvijas rubļos, kas būtu nodrošinātas ar visu valsts mantu. Šīs naudas zīmes bija Latvijas brīvvalsts pirmā nacionālā valūta.
Ar Tautas Padomes 1920. gada 18. marta lēmumu tās tika noteiktas par vienīgo maksāšanas līdzekli Latvijā un palika apgrozībā līdz 1925. gadam, bet bija apmaināmas pret latiem līdz 1931. gada 1. aprīlim.

Daļēji varu piekrist par repšiku vienādām pusēm. Bet tikai daļēji. Ja kādam interesē abas puses, tad iedošu saiti uz vienu manu kolekcijas papildinošo rakstu (Latvijas rubļi- repšiki).

Pēdējā rindkopa (pirms autors tomēr atļāvās izlabot):

Vienīgais, ko gribas piebilst par patreizējo naudu – interesants ir fakts, ka divlatnieks ne vienmēr ir bijis ar govi. Vienkārši tā iepriekšējais variants bija viegli viltojams un tāpēc arī tika viltots. Tā attēls ir pēc vēlēšanās aplūkojams iekš tā paša Wikipedia – lūk, te. Tāpat attiecīgajā resursā ir aplūkojama itin visa patreiz apgrozībā esošā nauda, tai skaitā jubilejas monētas [saite].

Par divlatnieku es arī mēģināju aizrādīt twittera dialogā.

Monētas vilto nevis tāpēc, ka tās ir viegli viltojamas, bet gan tāpēc, ka tās grib viltot. Pēc šīs rindkopas var saprast, ka bija divu latu monēta ar govi (”iepriekšējais variants”), tad bija divu latu monēta ar jumi un tad parādījās bimetāla divu latu monēta.

Fakts ir tāds, ka norādītais divlatnieks ir izlaists par godu Latvijas Republikas 75. dzimšanas dienai.
Paralēli ar 1992.gadā laistajām ”parastās” gotiņas monētām, 1993.gadā tikai izlaisti ”jumīši”, kuru tirāža bija 4,2mlj eksemplāri. No šiem 4mlj tika palaisti apgrozībā (kopā ar gotiņām) un pārējie 200 tūkstoši tika izgatavoti uzlabotā kvalitātē un pārdoti kā suvenīri- glītā iesaiņojumā.

Starp citu- ja kādam ir vēlēšanās papildināt savu kolekciju ar šādu divu latu monētu, tad droši var doties uz Latvijas Banku un iegādāties. Cena par uzlabotas kvalitātes un iesaiņotu ”jumīti” ir tikai Ls2,2.

Lai arī divu latu monētas, dēļ tās augstās vērtības salīdzinot pret citām valūtām, tika viltotas, tomēr fakts, kas minēts wikipēdijas ”rakstā” (interesanti, kā var atsaukties uz tik ”izsmeļošu rakstu”?) nav taisnība- ne ”parastā” gotiņa, ne ”jumis” nav izņemti no apgrozības dēļ biežās viltošanas- 16 gadu laikā ir atklātas tikai 42907 viltotas divu latu monētas. Šo monētu skaits pakāpeniski ir samazināts, lai ”atbrīvotu” vietu daudz grūtāk viltojamai bimetāla ”gotiņai”. Joprojām šīs abas monētas kopā ar bimetāla ”gotiņu” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikas teritorijā.

Vēl piebilde par raksta pēdējo teikumu:

Tāpat attiecīgajā resursā ir aplūkojama itin visa patreiz apgrozībā esošā nauda, tai skaitā jubilejas monētas [saite].

Vēlētos vērst uzmanību, ka attiecīgajā wikipēdijas rakstā ne tuvu nav visa apgrozībā esošā nauda, ne arī visas jubilejas un piemiņas monētas.
Pilnu sarakstu var iegūt Latvijas Bankas mājas lapā (zemāk ir saites ar klikšķi):
Apgrozībā esošās banknotes
Apgrozībā esošās monētas
tai skaitā viena lata monētas
Jubilejas un piemiņas monētas

Tas laikam īsuma arī viss.
Ja kādam ir kas labojam vai piebilstams- lūgtum komentāros. Ja būs kļūdas, tad izlabošu.