Latvijas iedzīvotāju lasīšanas pustukšītis.
Šorīt tviterī SKDS vadītājs nopublicēja aptauju par Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumiem. Sīkāk neiztirzāšu (tur ir grafiki un komentāri), bet izbrīns raisījās- tikai puse Latvijas iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā ir izlasījuši kādu grāmatu.
Saprotu, ka ir cilvēki, kuri nelasa grāmatas. Man klasē bija daži eksemplāri, kuri grāmatu turēja rokās tikai tāpēc, lai kādam klasesbiedram uzšautu pa pakausi.
Bet tā, ka puse nelasa vispār…
Vēl viena lieta, kas izpaužas arī starp mūszemes grāmatu blogiem- sievietes lasa vairāk. Pat divreiz vairāk. Skatoties, kas saimnieko Latvijas grāmatu blogos, tad izbrīnu tas neizraisa.
Kā pēdējais tur ir minēts jautājums par grāmatu pirkšanu. Un te izrādās, ka tikai trešdaļa iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā ir pirkuši vismaz vienu grāmatu. Gluži nevilšus man rodas jautājums- un kā izdzīvo mūsu grāmatizdevēji?
Ja jau tikai niecīgs procents pērk grāmatas ar biežumu vismaz vienu mēnesī, tad jau izdevējiem vajadzētu skatīties nevis uz apmeklējumiem, komentāriem un reitingiem, bet domāt par to vidi, kur grāmatpircēji mēdz iegriezties (šis pēdējais teikums vairāk domāts kā papildinājums diskusijai pie doronikes raksta).
Pēdējā pusgada laikā esmu lasījis maz, jo martā salauzu savu Kindle.
Pēdējā gada laikā esmu izlasījis apmēram 30 grāmatas (lielāko daļu pirktas), bet vietējie grāmatizdevēji no manis neko nav saņēmuši. Pirmkārt, dodu priekšroku oriģinālvalodām (kad iespējams). Otrkārt LV nav normāla e-grāmatu piedāvājuma. Treškārt esošais klāsts parasti nepārklājas ar to, ko man ir vēlme lasīt.
Man jau liekas, ka pie tik maza pircēju skaita ir jāpriecājas, ka vispār izdod drukātās grāmatas. Par e-grāmatām, audiogrāmatām un vēl kādām tur citām formām ir tikai žēli jānopūšas.
Trakums ar tiem nelasītājiem! Pat mans četrgadnieks, pēdējā pusgadā ir izlasījis vismaz divas grāmatas (bērnu). Mani vairāk interesātu, kāda būtu statistika vilcienu izmantotāju vidū.
Es ar vicienu pēdējo reizi braucu tad, kad autiņu atstāju servisā un cik nu manīju, tad lasītāju bija maz. Jā, avīzes, žurnālus lasīja daudzi, bet grāmatas bija vien dažas. Pārsvarā visi bakstīja telefonus (var jau būt, ka telefonos lasīja kādu grāmatu :)) vai garlaikoti lūrēja ārā pa logu.
Es domāju, ka diezgan liela daļa telefonos lasa grāmatas. Pats tā darīju un zinu vairākus, kas tā dara.
Es mēģināju, bet man kaut kā nepiedūrās. Varbūt Tev ir ieteikumā kāda laba lasāmprogramma ar ko tās grāmatas tālrunī var ērti lasīt?
Atkarīgs no tālruņa. Savulaik uz iOS lietoju Stanza (kurš tagad gan laikam vaid miris) savukārt tagad uz WP7 Freda liekas gana laba. Par Androīdiem gan nezinu ko ieteikt.
Abas programmas gan nav ideālas, bet ir pietiekami ērtas lietošanā. Tagad gan vairāk izmantoju jauniegādāto Kindle, telefons ir “backup” variants.
Es agrāk un arī tagad paretam lasu uz Android telefona ar Cool Reader. Nav varbūt pati skaistākā programma, bet ņem pretī dažādus formātus.
Man tieši Androīdu ar vajag :)
Es telefonā lasu tikai, ja papīra grāmata izbeidzas un Kindle nav līdzi. Tad lasu Kindle aplikācijā.
Ir meli, lieli meli un ir statistika.
Kurš ir teicis, ka cilvēki lasa mazāk kā agrāk? Vai ir kādi dati, kas liecina, ka teiksim, pirms 10/20/30 gadiem cilvēki lasīja vairāk?
Es mazliet gribētu apgalvot, ka agrāk lasīja vairāk (pilnīgi neatkarīgs ”pētījums”, kas balstās tikai un vienīgi uz manas atmiņas :))- kad bērnībā/jaunībā apmeklēju bibliotēku, tad tur bija daudz un dikti cilvēku. Tagad bibliotēkās daudz un dikti ir tikai pie datoriem.
Vēl atminu, ka agrāk grāmatas pirka un lasīja vairāk, jo katram mājās (vismaz tajās, kur es pabiju) bija milzīgi plaukti ar grāmatām. Tagad milzīgus plauktus nemanu…
atslēgvārds laikam ir “grāmata”. lasīt jau tauta lasa, bet parastās sēnalas – kasjauns, kasnotiek, kurnotiek. internātus lasa.
Kad esi izgājis cauri pāris statistikas kursiem augstskolā, nekādām statistikas aptaujām vairs īsti neuzticies….Tas nu tā.
Attiecībā uz grāmatu pirkšanu mani visu laiku ķecerīgi velk norādīt uz cenām, bet tas laikam nav smalkais tonis, jo visādās aptaujās un diskusijās par grāmatu izdevēju grūto dzīvi šis punkts tiek izlaists kā nebūtisks attiecībā pret pirkšanas daudzumu.
Labs punkts, daudzi cilvēki nemaz nevar atļauties grāmatu nopirkt, jo viņiem vienkārši nav tam naudas.
Naudas trūkumam ir alternatīva- bibliotēkas.
Vai arī jātaisa lielas dzimšanas dienas svinības ar daudz ciemiņiem un katram piekodināt dāvināt grāmatu :)
Par statistiku zinu- pats, savulaik augstskolā kaut kāda kursa darba ietvaros veicu soc aptauju :)
Manuprāt, izdevējiem būtu nevis jādomā par cenu, bet par to, lai pieradinātu tautu pie lasīšanas. Tā teikt- sagatavotu sev klientus :) 2/3 no LV iedzīvotājiem ir brangs pīrāgs.
Pievienojos skepsei par statistiku. Izlase nav pārāk liela – tikai 1000, un, lai arī teikts, ka atbilst vidējai Latvijas ainai, nav pārliecības par baigo atbilstību. Kā arī tādos petījumos var pilnīgi nejauši vienkopus salasīt totālus lasītājus vai grāmatu nīdējus. Vienvārdsakot – nepārliecināja.
Bet vispār es nebrīnos, ka puse nav lasījuši grāmatu. Lasa jau arī žurnālus un avīzes, internetus. Agrāk tā visa bija daudz mazāk.
Piekrītu PiRX teiktajam par e-grāmatu visai pašķidro piedāvājumu. Dzīvojot ne-Latvijā , man tā ir gandrīz vai vienīgā iespēja kaut ko lasīt latviešu valodā. Bet nu tie statistikas dati, lai arī cik tie būtu neprecīzi, ir biedējoši bēdīgi…