Latvijas blogu evolucionārais transcendentālisms
Jau pirms kāda laika biju tā kā mazliet sasolījis, ka man būs raksti par blogiem. Vismaz divi. Un otrais nāks ārā drīzi vien pēc pirmā. Drīzi vien nesanāca, bet- labāk vēlu nekā nekad.
Tad lūk. Ir man doma nedaudz atskatīties pagātnē- laikā, kad vēru vaļā savu pirmo wordpresa instalējumu un mēģināju kļūt par interneta sastāvdaļu. Skatījos uz tolaik daudziem jo daudziem blogiem, kuri bija saradušies pirms manis. Un vēl bija jāskatās uz tiem, kas radās pēc manis. Bet- laiki mainās un mēs maināmies līdz ar tiem. Un turpinājumā mēģināšu aplūkot Latvijas blogāres evolūciju (nu jā- tālāk sekos atmiņās gremdēts stāstījums).
Īsumā varētu teikt, ka pamainījusies visa Latvijas blogāre. Un ne tikai laacz.lv noņēma savu dienu skaitīklīti no lapas malas vai krizdabz.lv atmeta ”id” un meitenes bildi bloga fonā. Arī Archijs beidza savu neformālo kariņu ar Onkuli. Mainījās visi un visu laiku. Ja nu vienīgi pods.lv joprojām nemaina savu rakstu uzsākšanas metodi: ”Kā man viens paziņoja epastā…”.
Pamainījumu var redzēt arī skaitliskās izpausmēs.
Piemēram, vesela jūra ar blogiem jau kādu labu laiku ir zuduši no virtuālās zemes virsmas. Un neizzuda jau tikai tādi, kuriem raksti parādījās reti un bija neinteresanti. Aizgāja arī, tā sakot- pirmrindnieki. Daži jau skandēja, ka te vaina jāuzņemas tviterim. Varbūt. Bet man liekas, ka tviteris tikai iznīdēja tos nedaudzos blogus, kuri parādījās kā domāti sīkpiezīmēm.
Gan jau kādam, kurš ir sekojis blogārē notiekošajam no +/- sākuma, nebūtu grūtību nosaukt vismaz piecus blogus, kuri aizgāja pa skuju taku. Bet tā kā īpaši nevienu raudājam par to neesmu matījis, tad jau laikam tas ir jāpieņem kā normāls un pašsaprotams process.
Protams, evolūcijas gaitā vesela jūra (tiesa gan- manuprāt, gan mazāka) blogu ir nākusi arī klāt. Bet arī jau starp jaunajiem var redzēt, ka daži ieņem dārzeņa pozu. Laikam apnikums iestājas ātrāk nekā rodas vēlme ģenerēt saturu. Var jau būt, ka tiek apmierināta tikai ziņkārība- kā tas ir blogot?
Bija arī laiks, kad gmetrix darbojās un visi varēja redzēt cik kurš un kā blogs ir apmeklēts. Tik galīgi neatceros vai tas tika celts arī spožākā gaismā. Tagad gmetrix ir beigts un tā vietu ik pa laikam aizlāpa gemius ar pāris reizes gadā palaistiem topiem. Tā, lai pēcāk visiem ir temats rakstīšanai un runāšanai.
Vēl evolūcijas laikā radās saturiskā noslāņošanās.
Laikam Onkulis (vēl kāds?) bija tas, kurš vairākkārtīgi uzsvēra, ka Latvijas blogiem vajag aizpildīt nišas. Tik tagad nevaru noformulēt vai aizpildāmās nišas ir aizpildītas vai arī joprojām tiek pildītas? Un cik vēl nišas ir pildāmas? Jā, un erotiskie blogi tā arī neizdzīvoja. Varbūt vajag atvēzēties uz pornoblogiem?
Gribēju vēl pieskarties blogu RSS abonēšanai, bet nevilšus sāku domāt- kāds vēl vispār abonē savos lasīkļos blogus?
Tāpat vēl it kā vajadzētu pieminēt mēģinājumus savilkt blogus zem viena deķa (Onkuļa rss tops, svaigs.lv, tautietis.lv, jungle.lv, six.lv, blvogosphere, nekur.lv, blogtop.lv…), bet īsti izdzīvojis laikam ir tikai nekur.lv. Jā, atceros agrāk nekur.lv tik bieži papildinājās saturs, ka nācās pat to filtrēt. Tagad sānu malā var nokļūt laikam pat ar 5 klikšķiem…
It kā jau vēl varētu pagremdēties atmiņās, bet tā kā raksts jau ir veselu lappusi biezs, tad šī būtu laba vieta, lai pieliktu punktu.
Pirms tam vēl varētu uzdot kādu provocējošu vai diskusiju rosinošu jautājumu, tikai skaidrs, ka tāpat neviens uz to negribēs atbildēt. Tāpēc lieku punktu. Protams, neviens jau neliedz jautājumus, savus atmiņu stāstus un diskusijas veidot komentāros.
Vienīgais blogs, kura nāve šķiet skumja, ir nemirst.lv. Lai vai cik nekautrs reizēm bija saturs, valoda un izteiksmes veids pamatīgi priecēja dvēseli. Internets gan klabā vēl kādu kripatu no šīs apšaubāmās daiļrades: http://gabis.kambaris.lv/?page_id=460
Personīgi man pietrūkst tieši blogu, kuru autori raksta labi un ar entuziasmu. Šis te, kurā patlaban klabinu komentāru, arī uz tādu velk, tiesa, vairums rakstu ir par kaut kādām grāmatām, kuru lasīšanas temps izraisa skaudību, bet apskatus cauri nekad nelasu, jo grāmatas lielākoties ir tādas, kuras neesmu lasījis un arī nelasīšu. Tad jau filmu apskati ir noderīgāki – esmu šeit nonācis uz pēdām dažai labai filmai, paldies par to.
Man arī, ja kas, ir blogs, bet ar to nelielos, jo rakstu tur reti. Nav motivācijas. Kas to lasīs? Man vajag manas domas? Droši vien nevienam.
Jā, un tviteris nogalina radošumu. Un feisbuks. Tajos ar sāpi padalīties ir viegli un minimālistiski. Domāju, ka nākotnē arī mīlestības vēstules nebūs garākas par 140 simboliem. Cilvēki vienkārši nemācēs garāk.
Jā, nemirst.lv rakstīja ar dzirksti. Tik tās bildes pie rakstiem dažreiz bija tādas, ka likās- viņam ir pavisam cits internets :)
Paldies par mana bloga novērtēšanu kā uz pozitīvās puses velkošu. Prieks par katru labu vārdu.
Saki, ka grāmatu ir par daudz? Hmm, it kā tikai 60 ieraksti pa gadu.
Ok, šogad filmas būs vairāk (cerams :))
Man dažreiz liekas, ka tviteris to radošumu tieši veicina- liek pamatīgi nokoncentrēties, lai doma satilptu 140zīmēs un būtu skaidra un nepārprotama.
Jā, bet fiška jau tāda, ka tu tviterī to domu izsaki un neko vairāk neuzraksti. Jā, īsi, bet detaļas paliek aiz borta. Bet detaļas bieži vien ir tās interesantākās. Tas stāsts, tas fons, iespaidi, vīzijas, secinājumi.
No tā varam secināt, ka blogi neizmirs. Vismaz līdz tam brīdim, kamēr neparādīsies līdzvērtīga/labāka alternatīva.
Tātad- jāturpina uzturēt savs blogs :)
Jā. Esmu viens no tiem, kuriem blogu nogalināja tviteris.
Es tieši rakstīju par dzīvi and stuff, bet 140 zīmēs bija vieglāk iekļauties – līdz ar to tviteris lēnām pārņēma. Tā nu tas ir. Vislaik uzrodas vēlme kaut ko pieblogot atkal, bet tas tā arī paliek idejas līmenī.
Žēl, ka tu pazudi, tavu blogu ar reiz lasīju. Un galu galā, tu man uzdizainēji bloga izskatu, kuru lietoju pāris gadus :)
Blogs vēl turas.
Un jā, pirms pāris dienām pamanīju, ka esi nomianījis savu bloga dizianu uz ko modernāku :)
Man liekas, ka mums blogi parādījās +/- vienā laikā. Vai ar es jaucu ar kadu citu :)
Nav tā, ka ar tikai 140 zīmēm ir pa īsu?
Varētu tā būt.
Pirmie bloga ieraksti ir datējami ar 2007. gada maiju, bet spriežot pēc ierakstiem – ir bijuši vēl vecāki, kas kļūdas aiznesti nebūtībā :)
Varu pieteikties, ka es blogus lasu tikai RSS plūsmās. Un novēlu Tev “turēt buru” un turpināt, jo saturs ir tiešām interesants un daudzveidīgs!
Paldies! Turēšu buru arī turpmāk.
Tad jau man jāsaved kārtībā tas RSS, lai citi lasītgribošie var viegli un ērti tikt klāt.
Mans blogs vēl eksistē, bet neesmu neko rakstījis jau veselu gadu. Filmu recenzijas aiziet draugiem.lv domubiedru grupā, šādi tādi jautājumi aiziet forumos, kuros apgrozos… Vienkārši kaut kā ir pazudusi iekšējā nepieciešamība rakstīt. Varētu jau izteikt savas domas par Eirovīziju, Krimu utt., bet tik daudzi jau par to izteikušies, ka neredzu jēgu, jo nenāk prātā nekas īpaši oriģināls.
P.S. Ierakstot bloga adresi tam paredzētajā laukā, neļauj komentēt. WTF?
Nu jā, ja nav motivācija rakstīt, tad jau nav vērts arī sevi mocīt ar ”obligāto rakstīšanu”.
Tas ”P.S” ir domāts tā, ka manā blogā nevar komentēt?
Jā. Beidzot sapratu, ka http pašam jāieraksta. Citādi saka “Please enter URL”