Ka nav kazai piena, ta nav!

Nolēmu lieki nemocīt ne sevi, ne savus lasītājus un mierīgu sirdi doties atvaļinājumā. Tā būs pareizāk. Savādāk, kas tad tie par apskatiem, kuros vīd trīs nedēļu veci ieraksti?! Pēc vasaras, kad ceru uz mierīgāku ritmu un brīvāku vaļu, varētu atgriezties pie šiem apskatiem. Līdz tam laikam ravēsim dobes, ēdīsim zaļumus, copēsim, peldēsimies un visādi citādi uzlādēsim savas saules baterijas, lai ir ko lietainajos rudens (un ziemas) vakaros izlādēt savos dienišķajos ekrānos.