Mēģināju pavirši apskatīties, kurus blogus es palaižu garām blogāres apskatos (un ikdienā)- izrādās daudz. Bet, ja jau tur nav RSS, tad nav. Laikam saimniekam nevajag. Jā, un saīsinātie raksti RSS lasītājā ar glīti neizskatās.
Labi, runāsim par to, kas ir, nevis par to, kas nav. Un šoreiz (kā parasti) ir ducis rakstu:

Kas notiek ar līdaku, ja to ķer un atlaiž?– makšķerniekiem (un ne tikai) svarīgs jautājums un tikpat svarīgas atbildes.

CIP (CIA) publiskotie slepenie ziņojumi– seni laiki, seni ziņojumi. Tāda vēsturisko liecību krātuvīte.

Cik naudas nepieciešams, lai sāktu investēt?– ja tev ir vēlme un līdzekļi investīcijām, tad noderīgi būtu palasīt cik daudz, kā un kur pareizi to visu ieguldīt.

Mjanma: vīri svārkos, zeltvaidzes meitenes un rozā mūciņi– interesants raksts par Mjanmu, naudas lietām un turienes cilvēkiem.

Kā laimes hormoni padzina tarakānus– laikam jau virsrakstā viss ir pateikts. Lai gan nē… pateikts pārāk maz. Jāizlasa.

2016.gads grāmatās– kādam lasīšanas gads noslēdzas ātrāk, kādam vēlāk, bet tāpat vienmēr ir interesanti palasīt kā gājis un kā ies.

Kā izskatās kaut kad nesen notīrītais “Gaismas pils” dzelzs fasādes panelis– mums tā Gaismaspile vairāk tāda no ārpuses aprunājama, ne saturā cilājama. Te slīd, te jātīra, te slēgta konferencēm…

Tās dullās Paulīnes dēļ un citi stāsti– jautro filmu atceramies visi. Bet kā ar jautro stāstu? Varbūt Elzas raksts pamudinās uz lasīšanu.

Aizvainošanas tabulas jeb ”Lamutarbas”– ja ir doma kādu nolikt latviski un tautiski, tad ar nelielu ģeneratoru var izpausties tā, ka pat Brīvdabas muzejā kaunā nepaliksi.

Iemīlēties tajā vietā, kur atrodies– man tas izklausījās pēc lēnas un nesteidzīgas tējas tases. Mierā un siltumā baudītas.

Kā gailim nezaudēt debatē ar cirvi?– neliela pārdomu atskaņa no sieviešu gājiena.

Vācu kapi (Cimitero tedesco)– Otrā Pasaules kara laikā kritušo vācu kareivju kapi Sicīlijā.