Atvaļinājums uz vasaru man iestiepās gandrīz vai ziemā. Bija doma atsākt septembrī, bet visādas idejas ko un kā labāk blogārēt lika atlikt. Tad domāju sākt ar pirmo oktobra nedēļu, bet… bet beigās sapratu, ka mani ideju blāķi ir pārlieku laikietilpīgi un varbūt arī nemaz nav vajadzīgi. Jādzīvo vienkāršāk! Tāpēc nolēmu ar decembra pirmo nedēļu laist vienkāršu apskatu. Ne tādu, kā iepriekš, kur centīgi uzskaitīju visus blogāres nedēļas rakstus, bet pieiet tai lietai subjektīvi un vienkārši- taisīt rakstus nepārkāpjot noteiktu zīmju skaitu un pieminēt tikai tos, ko būšu pamanījis, kas uzrunās un iederēsies apskatā. Tāds lirisks kopsavilkums, kuru centīšos publicēt svētdienas vakarā vai pirmdienas rītā. Protams, ja kādam liksies, ka viens vai otrs raksts ir izlaists (var taču tā gadīties), tad- laipni lūdzam komentāros- tur var droši drukāt iekšā visu un visus.

Ar apskata tapšanu nācās iziet cauri visam Latvijas labāko blogu sarakstam un teikšu, ka nekas nav mainījies- daži guļ, daži nākuši klāt un daži ies prom. Promiešanas tīrīšanu veikšu nākamgad un atvadīšos no visiem blogiem, kuri guļ jau vairāk kā pusgadu. Starp citu- vai nav vienkāršāk izdzēst, nekā virtuāli apsūnot? Labi, tā katra paša izvēle. Tagad laiks apskatam.

Kamēr Sicīlijā savu izvirdumu demonstrē Etna, tikmēr pie mums izvirdumus režisē režisors Hermanis. Gan jau vēl pēc dažiem gadiem atgriezīsimies pie šī vietējā izvirduma un skatīsimies kā dzīve būs iegrozījusies. Pagaidām dzīve grozās par un ap Ziemassvētkiem un, kur ir Ziemassvētki, tur ir arī piparkūkas- gan grāmatā, gan padomos, kur iegādāties labāko piparkūku mīklu. Protams, kā gan iztiksim šajos svētkos bez Ziemassvētku džemperiem!

Vēl Ziemassvētku tuvums liecina par to, ka ir beidzies novembra mēnesis un blogārē viens otrs blogs var pavilkt mēnešsvītru gan apskatot savu grāmatplauktu papildinājumu, gan novembrī izlasīto, gan visā rudenī paveikto.

Izlasīt grāmatas būtu grūti, ja nebūtu autori- Anete mums sniedz iespēju ielūkoties kā notikās tikšanās ar spilgti krāsaino somu rakstnieci Rozu Liksomu un, lai cik tas dīvaini neliktos gulaga blogā intervija ar Armandu Puči. Nē, ne par sportu. Intervē saistībā ar Pučes jauno grāmatu par Herbertu Cukuru.

Atceros no savas jaunības (droši vien nekas pa šiem gadiem nav mainījies), ka cilvēki dalījās divās grupās- kuriem patika saņemt grāmatas dāvanā un kuriem galīgi tas nepatika. Gadījumā, ja jums patīk saņemt, vai jums jādodas pie kāda, kuram tās patīk saņemt, tad der ielūkoties Spīganas sagatavotajā špikerī. Ja tur špikeris pa īsu, tad var iemest aci jebkurā grāmatu blogā un smelties iedvesmu teiksim par Marsieti, Septiņas minūtēs pēc pusnakts, Doktors Miegs vai Trīs ķermeņu problēmu.

Kamēr vieni cilvēki pukojas un cep petīcijas parlamentam par pulksteņu grozīšanu, tikmēr ir kāds, kurš mierīgu sirdi pieņem izaicinājumu un ceļas katru rītu ne vēlāk, ne agrāk kā 4:30. Un ne jau tāpēc, ka trotuāri jātīra vai govis jāsauc. Vai arī jāgaida, kad tās laiza pakaļu. Ja nu šādas vai līdzīgas lauku ainiņas īsti nesaista, tad mierīgu sirdi var nodoties kādām nebūt gastronomiskām izvirtībām pilsētas mūros. Padzert šokolādes stoutu vai apēst vistas un kartupeļu sacepumu. Vai arī meklēt pH- gan ūdenim, gan diētai. Vai arī piemest vienu burtu klāt un paskatīties, kas jauns iekš php.

Blogāre nav aizmirsusi arī politiku un ir mazas pārdomas par mūsu premjeri. Tāpat arī nav aizmirsta viņas vizīte Ķīnā, kur mīt Rožkalnu ģimene. Nevar nepieminēt arī Kni sajūsmas pilno ierakstu par Barselonu (gaidām turpinājumu!) un Sapņu mednieces rakstu par Kalkutu un tīģeru parku. Cerams, ka šādi raksti mūs priecēs vēl ilgi un nebūs jādomā par robežposteņiem.

Nobeigsim šo apskatu ar analīžpilnu rakstu par Harija Potera patieso jēgu un atcerēsimies, ka nesen bija jāpaceļ glāzes ar iemīļoto dzērienu uz Krišjāņa Valdemāra 190 gadu veselību.

Uz tikšanos pēc nedēļas!