puks

Mīļa bērnības grāmata cilvēka dzīvē var nospēlēt trīs lomas- pirmā, kā mīļa grāmata, ko vecāki lasīja priekšā. Otrā, ka mīļa grāmata, ko pats bērnībā lasa un pārlasa. Un trešā- mīļa grāmata, ko lasi priekšā saviem bērniem vai mazbērniem.

Bet ir vēl viena būtiska loma, ko ne katra bērnības grāmata var nospēlēt- tā ir grāmata, ko pārlasa jau kā pieaugušais un kā pieaugušais to arī uztver- atklājot grāmatā daudz jaunas šķautnes un tajā pat laikā neko nezaudējot no šīs grāmatas bērnības sajūtām.

Kā piemēru minēšu Vinniju Pūku un Mazo Princi. Šoreiz gan ne uz paša pieredzi, bet balstītu tīri uz subjektīviem novērojumiem publiskā telpā. Jo es pats šīs abas grāmatas lasīju jau, varētu teikt, apzinīgā vecumā, līdz ar to man par šīm grāmatām nav bērnību atmiņu. Lai gan mierīgi varu iztēloties kā es šīs grāmatas lasīju bērnībā un kā man tās patiktu un kā es tās uztvertu.

Bet tas, ka augstākminētajos darbos var būt (ir?) saskatāmi dažādi kodēti ziņojumi, domugraudi, dzīves gudrības, utml., es piekrītu. Viss ir atkarīgs kā skatās.

Droši vien pie šim diviem augstākminētajiem darbiem varētu pieplusot vēl kādu. Un to droši var arī darīt (kam tad vēl ir domāta komentāru sadaļa!). Tikai ne kā vienkāršu mīļāko bērnības grāmatu, bet tādu, kas sevi parāda arī kā pieaugušo literatūru.

Šoreiz gan gribētu sašaurināt līdz Latvijas mērogam ( lai būtu precīzāk un netiktu apbižoti trimdas autori, tad- līdz latviešu literatūrai). Tāpēc tagad ir laiks galvenajam jautājumam:

Vai latviešu literatūrā ir savs Mazais princis un Vinnijs Pūks?

Ja man kāds uzdotu šādu jautājumu, es nosauktu Kārļa Skalbes pasakas- Kaķīša dzirnavas, Pasaka par vērdiņu, Kā es braucu ziemeļmeitas lūkoties, …. Uz šiem darbiem es noteikti bērnībā skatījos savādāk, nekā tagad tos pārlasot.

Bet bez Skalbes mums vēl taču ir rakstnieki, kurus lasījām bērnībā- Viks, Grīva, Stāraste, Ērgle, Brigadere, Rainis, Sakse,… .

Kā jums liekas- ir latviešiem savs Vinnijs Pūks? Varbūt ir pat vairāki? Un labāki par Pūku un Mazo Princi? Protams, var arī savā subjektīvā vērtējumā iekļaut arī nacionālpatriotiskas jūtas.