Pieļauju domu, ka reti kurš pieaudzis cilvēks ievēro savas pirmās ābeces rakstīto burtu paraugus un jau sen ir izveidojis pats savus rakstāmos burtus. Pats es jau kopš studiju laikiem rakstu tikai ar drukātajiem burtiem un tagad nākas stipri piedomāt, lai uzrakstītu tekstu ar rakstītajiem burtiem.

Kad sāku iet skolā, tad mana pirmā grāmata oficiāli skaitījās Ābece. Smuka, krāsaina ar gaili uz vāka. Pirms pāris gadiem manai meitai skolā Ābeci nedeva. Tā vietā bija Zīle.

Atšķīrās ne tikai grāmatu nosaukumi- atšķīrās arī burti. Ne pats alfabēts- tas joprojām ir tāds pats. Atšķīrās burti, kas it kā nolikti grāmatās parauga vietā- smukie rakstītie burti, pēc kuriem bija jāvadās, kad rakstīja burtus burtnīcās.

Bildēs var redzēt divas ābeces- viena mana (pirmā) un otra mana bračkas. Starpība starp grāmatām ir 7 gadi. Meitas pirmo grāmatu es neatradu (laikam bija jānodod atpakaļ skolā), bet toties atradu saiti, kur gudri ir aprakstīts un pie reizes parādīts kādi burti ir šobrīd.

Tā rupji ņemot starp šiem burtiem (manas un manas meitas) ir divdesmit pieci gadi. Varētu būt, ka vēl dažus gadus pirms manis tika izmantota šāda pat ābece. Pa vidu vēl brālīša ābece. Ja pa vidu vēl bija kāda ābece ar saviem rakstītajiem burtiem, tad droši rakstām komentāros.

Kā var redzēt bildēs, daži (lielie) burti visnotaļ pamatīgi ir mainījušies (S, L, P), dažiem tikai cilpiņas pazudušas (D, E, Z) daži palikuši spicāki (V), daži vienkāršāki (K), daži izstieptāki (G), daži atmainījušies atpakaļ (H).

Neatradu to īsto un patieso pamatojumu kāpēc rakstītie burti tiek mainīti un kas to izlemj. Gan jau kaut kur ir kāds smalks un gudrs pamatojums šādu burtu mainībai.

Man tik tagad interesē- vai kāds tagadējais sākumskolnieks atpazītu mana laika S vai P burtus?