Laikam jau būtu jāsāk ar jautājumu- vai Lācis vispār ir pelnījis savu lasītāju? Lai grūtāk atbildēt, jāatceras, ka pateicoties Vilim Lācim ir kultūras kanonā ietvertais ”Vanadziņš” (tiesa gan kā animācijas filma) un visu iemīļotā filma ”Zvejnieka dēls” (ir divas ekranizācijas- 1939. un 1957.gadā).

Man kādu laiku ir neliels apjukums par Vili Lāci- it kā gribās izlasīt divas viņa grāmatas, bet attur gan autors, gan viņa pārstrādātie darbi. Dilemma.
It kā kas tur īpašs- ņem un lasi. Vēl jo vairāk, ja Vecā jūrnieku ligzda un Zvejnieka dēls ir plauktā (un plauktā šīs grāmatas vēl ir tikai tāpēc, ka nevaru izšķirties par lasīšanu vai nelasīšanu). Pēdējo es lasīju kaut kad skolas laikā- izlasīju abas daļas. Par vērtējumu gan man atmiņa klusē. Tāpat arī par to, vai tas bija uzdots lasāmais, vai no brīva prāta. Vecā jūrnieku ligzda (jeb Zītaru dzimta) ir nedaudz skatīta televizorā (nedaudz, jo tā arī ne reizi visas sešas sērijas nenoskatījos no A-Ž).

Pirmā lieta ir par autora sliktajiem darbiem ne kā literātam. It kā jau saprotu, ka abi manis nosauktie darbi tika uzrakstīti vēl pirms viņa iestāšanās komunistos un literārais darbs no autora tomēr dzīvo atsevišķu dzīvi, bet tomēr iekšā kaut kas sēž un gruzd.
Un otra lieta ir autora pārstrādātie teksti- abi darbi plauktā ir izdoti padomju laikā un skaidrs, ka tie ir pāršūti pēc tā laika piegrieztnēm. Tik nekur nemanu cik būtiska ir šī pāršūšana- mainās doma, atsevišķi varoņi, darba kvalitāte, …? Cik ļoti autors šos darbus sabojājis? Vai varbūt uzlabojis?
Tā speciāli skriet un meklēt (visticamāk jau- pirkt) pirmskara izdevumus negribās.

Puslīdz skaidrs, ka Zvejnieka dēla turpinājumu ”Ciems pie jūras” nevajadzētu lasīt, jo tas ir tapis stipri vēlāk un tur ir oda kolhozam (ja nemaldos). Bet oriģinālo Oskaru Kļavu jau it kā varētu. Un par Zītariem ar varētu palasīt. Ja vēl tiek pie pirmskara izdevumiem…

Tā nu plūkāju margrietiņu un domāju- lasīt, nelasīt, lasīt, nelasīt,….