lampas

Atrodoties ar bērnu slimnīcā, man nācās secināt, ka slimnīca galīgi nav piemērota vieta lasīšanai. Ne gulta ērta šādai nodarbei, ne krēsli, ne arī kāda klusa vieta, kur palasīt. Laikam tāpēc arī slimnīcā esošā jaunatne tikai bakstīja tālruņus un planšetes.

Skaidrs, ka man lielākais neļāvējs lasīt bija meita, kurai nācās veltīt visu uzmanību. It kā pusdienas dusas laikā un vakarā pēc bērna aizmidzināšanas, varētu atpūsties un iegrimt grāmatā, bet… bet palātās gaismas ir pilnīgi garām (un tas nav tikai no lasīšanas viedokļa). Tam, kurš plānoja un uzstādīja gaismas slimnīcas palātās, vajadzētu ar svaigi plūktām nātrēm stakli izkutināt. Griestu lampas ir pārāk spožas. Pie sienām piemontētās ir pārāk augstu un kā radītas, lai izgaismotu guļasvietu (kur guļ mazie). Vēl bija dežūrgaisma, tuvu pie grīdas līmeņa, bet skaidrs, ka to lasīšanai neizmantosi.

Tā kā lasīšanu nācās atmest.

Lai nākamreiz nepiedzīvotu tādu situāciju, ir doma apgādāties ar kaut kādu mobilu lasāmo lampiņu. Tādu, ko var pieknibināt pie kāda blakus esoša priekšmeta vai pie pašas grāmatas vāka. Paskatoties internetā piedāvājumus, var domāt, ka izvēle ir. Bet tikai kā ar lietošanu?

Vai kāds no lasošajiem var pateikt labās un sliktās īpašības šādai lasāmai lampai?

Teiksim, cik ērti ir ar tādu lasīt? Vai tā apgaismo visu grāmatas atvērumu vai arī tā ir nepārtraukti jāregulē? Ko saka baterijas- izvelk līdz vidusmēra grāmatas beigām? Varbūt ir tāda ierīce, kas barojas gan no baterijām, gan rozetes? Ko saka acis pēc šāda apgaismojuma? Vai grāmatas baltās lapas pārāk neatstaro šādu lampiņu? Vai tāda ir izmantojama arī ikdienā vai tikai ceļojumos, slimnīcā, slikti apgaismotā vilcienā, iesprūdušā liftā?

Dikti jau negribētos apgādāties ar daudz un dažādām mazām lampiņām, kuras ļautu secināt, ka vienai nepatīk zilā gaisma, citai nevar izlocīt normālu leņķi, trešā nav ar nomaināmu spuldzīti, ceturtā ātri izdeg…

Būšu ļoti pateicīgs par jebkuru informāciju.