pasakas.jpg

Ļoti daudziem bērniem (ja ne pat visiem) bērnībā tika lasītas vai stāstītas pasakas. Vislabākais laiks pasaku stāstīšanai ir pirms gulētiešanas- diendusas vai arī vakarā pirms kārtīgās gulēšanas.
Kā lasāmās grāmatas tiek izvēlētas dažādas bērnu grāmatas- dzejoļi, stāstiņi, pasakas. Arī es savam bērnam neliegšu pasaku prieku un palasu viņai priekšā no ‘’Latviešu tautas pasakas’’ (izdevniecība Zvaigzne ABC, pēc 1956.gada izdevuma, 487 lpp).
Tikai vairāk lasot, vairāk es aizdomājos par to pasaku burvību. Nevaru atsaukt atmiņā ne tos brīžus, kad man lasīja priekšā pasakas, ne arī tos, kad jau biju tik liels, kad pats sāku lasīt pasakas. Tāpat arī nevaru atcerēties, ka pasakās bija tik daudz vardarbības. Neatceros, kā es uztvēru šīs pasakas. Varbūt ir taisnība tiem, kas saka, ka pieaugušie pasakas nesaprot un bērns to uztver savādāk?
No augstākminētās pasaku grāmatas izrakstīju dažus citātus. Grāmata ir sadalīta pa nodaļām un pirmā nodaļa ir pasaka par zvēriem. Gandrīz katrā pasakā vilks normāli atraujas:

‘’Lapsa kā sita kumeļam ar rīksti, tā kumeļš trūkās, skrēja vilkam virsū un to nosita.’’
‘’Lapsa, lāci ēzdama, vilkam nemanot, pavelk zem sevis lāča zarnas. Kad viss lācis apēsts, lapsa velk zarnas un ēd.’’
‘’Vilks atgūlās augšpēdu. Lapsa piesmēla pilnu kausu ar vārošu putru, ka kūpēja vien, un ielēja vilkam rīklē.’’
‘’… aizcērt kūtenes durvis un nu tikai ar vāli spalē no vienas vietas: apsita lielo lapsu, apsita mazos lapsēnus.’’

Un šādus tekstus ir jālasa bērnam pirms gulētiešanas?
Varbūt tur ir kāda apslēptā ziņa, iekodēta starp rindiņām? Lai bērni pierod un redz, ka ļaunais vienmēr saņem sodu. Vai arī samazināt nelielu daļu no bailēm par to, ka vilks aiznesīs nepaklausīgo bērnu uz mežu un apēdīs (veikalā dzirdēju, kā vecmāmiņa pūlas savaldīt savu mazbērnu)? Tā teikt neliela kompensācija, lai tiešām neiepotētu pārāk lielu devu ar bailēm.
Vēl, kas mani mazliet izbrīnīja- latviešu tautas pasakā figurē lauva. Uztrāpījos uz vienas pasakas, kur spriguļu cirtējs mazliet apmuļķoja lauvu. Es saprotu, ka vajag nelielas pārmaiņas personāžu vidū, bet vai tad mūsu folklorā ir vieta lauvām? Tāda sajūta, ka pasaka par lauvu ir mums ‘’nedaudz’’ pielāgota no kādas citas tautas pasakas. Arī pasakas ‘’Ar līdakas pavēli’’ un ‘’Zvejnieks un zelta zivtiņa’’ man vairāk asociējas ar Krievijas folkloru.
Pasakas ir laba lieta, tikai izskatās, ka pirms lasīšanas būs nedaudz jāpacenzē konkrētais pasaku izdevums, tā teikt, uzlikt filtru- kuru lasīt šobrīd, bet kuru atstāt vēlākam laikam.