kur paliek ceļa zīmes?
Pārvietojoties pa Latvijas ceļiem dažreiz nepamet sajūta, ka diezgan bieži puikas stipri pārcenšas ar ceļa zīmju izvietošanu. Piemēram, pie veikala ”Depo” (tas kurš uz Ulmaņa gatves)- iebraucot tur, liekas, ka katram stabam tikusi pa savai zīmei. Iebraucēji no klusākiem laukiem var manāmi apstulbt.
Tāda pati situācija valda nesen izremontētajā Raiņa ielā Jūrmalā (Kauguros). Šodien bija tā laime un prieks izbraukt pa augstākminēto ielu. It kā viss smuki un glīti- jauns bruģis, gājēju celiņi, automašīnām kabatiņas, velosipēdistiem ar savs celiņš…Viss it kā labi, bet tā riebīgā un nelāgā sajūta tomēr piezogas.
Raiņa iela ir diezgan gara un sanāk, ka šai ielai ir diezgan daudz krustojumi ar perpendikulārām ielām. Viss it kā saprotami, bet ieraugot to lērumu ceļa zīmju, kas tur sabāztas…. tā vien liekas, ka te pamatīgi nolobēts ceļa zīmju izgatavotāju kantoris. Nekādi savādāk nevaru iedomāties kāpēc ir pirms katra krustojuma uz velosipēdistu celiņa jāliekzīme, ka velosipēdistu celiņš beidzas (neatceros īsti kāda tā ceļa zīme bija, bet nav īsti pārliecības, ka tā bija 413A. Atmiņā rēgojas pārsvītrota 415, lai gan tādas zīmes nemaz nav. Nākamreiz nofotogrāfēšu un piefiksēšu riktīgāk) un pēc krustojuma atkal ir zīme, ka velosipēdistu celiņš atkal sākas (415)… un tad beidzas, un tad atkal sākas… un tā visu laiku.
Pretējā malā, kur automašīnām ir kabatiņas (ielas malā esošas stāvvietas), atkal ir saspraustas ”P” zīmes (532). Pirms katras kabatiņas. Ik pa padsmit metriem ir ”P”. Nez vai kāds būs tik neatapīgs, lai neiedomātos, ka tur nevar nolikt savu auto.
Vienā malā velosipēdisti, otrā- ”P” un pa vidam vēl pāris ceļa zīmes. Gar acīm viena vienīga ņirboņa un atzīšos- neesmu pārliecināts vai visā tajā jūklī nepalaidu garām kādu zīmi ”Dodiet ceļu” vai ”Dzīvojamā zona”. Var sanākt nepatīkama šmucīte.
Kā teica klasiķis (ja nemalds, tad tas bija ”Vella kalpos”)- pārāk liela centība rada pārcentību.
P.S.
Derētu nākamreiz saskaitīt visas ceļa zīmes izremontētajā posmā. Varbūt izcelsim kādu Ginesa rekordu :)
Un tad būtu skaidra atbilde uz virsraksta jautājumu- ceļa zīmes paliek Raiņa ielā.
P.S.S.
Bildi paņēmu no Bidstrupa daiļrades, jo tās ceļa zīmes jau nu dikti atsita bērnībā n-tās reizes redzēto šo dāņu žurnālista un karikatūrista veikumu.
Ir tā, ka by default uz veloceliņa indivīdam ar divratnieku ir priekšroka attiecībā pret da jebko. Tāpēc lai krustojumos velosipēdists nepārvērstos par kosmonautu ir zīme – Veloceliņa beigas, kas nozīmē, ka viņam jādod ceļš autotransportam un gājējiem. Problēma ir tur, ka velosipēdistiem nav savu “dodiet ceļu” zīmju. Ja kādā no tiem krustojumiem būs sadursme, tad juridiski izdrāzīs projektētājus.
Un vēl par “P”. Zīme nozīmē, ka var novietot auto ilglaicīgai stāvēšanai. Diemžēl mums – latviešiem ir tik daudz kompleksu, ka mēs par ilglaicīgai stāvēšanai derīgu vietu atzīstam jebkuru vietu, kur nav zīme apstāties un stāvēt aizliegts.
No vienas puses saprotu tavu sašutumu par ceļazīmju skaitu, no otras puses, neviens taču nevēlas uzņemties atbildību par nepareizu ceļa zīmju uzstādīšanu vai neuzstādīšanu.
CSN nav tāda jēdziena “ilglaicīga stāvēšana”.
Neesu gan pārliecināts, bet man ir aizdomas ka velosipēdistam nav Latvijā priekšroka “by default”
Un neviens ceļu nedod, drīzāk tik nogriež ceļu.
Pats bieži braucu uz Vecmilgrāvi pa velo celiņu, liekas, ka tik 1 reizi man ir palaidusi a/m, vienai atļāvos iespert bukti, jo reāli pa ļaunam pie rimi nogrieza ceļu
Bija ar kaut kāds raidījums, kur cilvēks no cssd stāstīja, ka nav priekšroka velosipēdistam uz veloceliņa
Māris- taisnība, velosipēdistiem ir jādod ceļš, ja veloceliņš krustojas ar auto ceļu, bet reti kurš no velosipēdistiem šādu faktu ievēro (tāpat kā gājēju pārejas). Ir jāuzmanās abiem (gan velo, gan auto).