Kur ņemt naudu veselības budžetam.
Tā vien liekas, ka dažas pēdējās nedēļas masmediji vai uzblīduši no lielās problēmas aprakstīšanas- kur ņemt naudu veselības budžeta papildināšanai? Un turpat arī figurē divi iespējamie atbilžu varianti- ceļam nodokli (kādu? ehh, to izdomās na hadu) vai ieviešam veselīgu octu.
Man kā lajam viss izskatās vienkārši un aizdomīgi- un kāpēc gan nav plāns C vai K? Vai tad citi, vienkāršāki atbilžu varianti neeksistē?
Tad nu ņēmu talkā masmedijus internetā un rotaļājoties liku kopā ainu. Un re, kas sanāca.
Protams, es apzinos, ka ne man saprašana, ne man visa informācija, un līdz ar to viss šis mans naudas meklējums veselības budžetam ir diletanta cienīgs gājiens. Bet tomēr. Tomēr gribu apskatīties vai tik nauda tepat purva malā nežāvējas.
Pieejam jautājumam vienkārši- ņemam pieejamo informāciju un liekam ainu kopā.
Figurē trīs nodokļu piepacelšanas plāni:
1.Ieviest ikmēneša veselības maksājumu 20eiro apmērā, kas budžetā ienestu papildus 200miljonus eiro;
2.Pacelt PVN no 21% uz 23%, kas budžetā ienesīs papildus 200miljonu eiro;
3.No sociālajām iemaksām novirzīt 1%, kas budžetā ienestu papildus 80miljonus eiro.
Bija jau vēl kādi septiņi punkti, bet tie laikam atmesti. Vai atstāti saldajam ēdienam, kad tauta būs piekususi no šo punktu žļambāšanas.
Kopumā iespaids ir tāds ekstensīvs. Tā vien liekas, ka doma ”strādāt rūpīgāk” ir atmesta saknē. Cik nav lasīts, ka mēs smagi atpaliekam nodokļu maksāšanā, līderojam ēnu ekonomikā un krāpjam PVN. Nesen arī VID direktore minēja, ka kases aparātu kruķītāji cērt robu valsts makā. Tad nu ņēmu un apkopoju šīs ”neizmantotās rezerves”. Kazi, varbūt sanāks sakasīt kaut mazliet tuvu tam ciparam, kuru vēlas iegūt budžeta lāpītāji.
Sāksim jau ar minēto VID ģenerāldierektores teikto par kases aparātiem.
Pusmiljons dienā reiz 365 dienas gadā ir…. ir 182.5miljoni.
Gandrīz jau gribētu teikt: O, es atradu! Nepieciešamā summa ir savākta! Bet nu būsim reālisti- tas nebūs tik ātri un ne 100% apmērā. Tādēļ vienkārši no šīs summas paņemsim, piemēram, 3% (tas ir 5,5miljoni). Var taču uzlabot šo rādītāju par nieka 3%? Negribētu ticēt, ka tas ir nereāls lielums.
Kā otrais būtu PVN krāpšana.
Bija stāsts par zelta PVN krāpniekiem, kuriem piecu gadu laikā izdevās no valsts izmānīt 25miljonus. It kā jau tagad šī sūce ir likvidēta, bet ja tā padomā- piecus gadus tevi sūc, tu redzi sūci, bet tapu priekšā neliec. Kāpēc? Varēja četrus gadus ātrāk (vismaz) aiztapot un valstī paliktu 20miljoni.
Skaidrs, ka PVN krāpj visur, bet ja nu mēs mēģinātu pietuvoties tiem labajiem rādītājiem, nevis kūļātos pēcpusē? Piemēram, pietuvotos Igaunijas rādītājam (kas ir arī Eiropas vidējais rādītājs) 15%? Labi, es saprotu, ka no 30% aizlekt uz 15% ir pasaka, bet, ja nu ņemtu, piemēram, tos pašus ņemtos 3%? Tas būtu papildus 72miljoni budžetam.
Kā trešais būtu sparīgāka ēnu ekonomikas apkarošana.
Ja šobrīd Latvija ir tālu priekšā (vai drīzāk jāsaka- pakaļā) gan pārējām Baltijas valstīm, gan citām civilizētām valstīm, tad arī te, manuprāt, ir iespēja.
Skaitļi saka, ka ēnu ekonomika Igaunijā ir 15.4%, Lietuvā 16.5%, bet Latvijā 20.3% (2016.gada dati).
2015.gadā Latvijai šis cipars bija 21.3%, bet 2014. gadā- 23.5%. Tā jau var teikt, ka virzība uz labo pusi ir, bet vai ar 1% pie mūsu naudas trūkuma ir pietiekama? Varbūt vajadzētu divkāršot? Vai pat trīskāršot?
”Viens ēnu ekonomikas procentpunkts ir ap 75miljoniem nodokļu ieņēmumu”.
Tātad- strādājam cītīgāk un mazinām ēnonomiku par 2%. Tas nozīmē, ka budžetā papildus ieripo 150miljoni. Ja pareizi sapratu lasīto, tad 1% samazinājums jau tiek ietverts budžetā, tāpēc laikam godīgi būtu te rēķināt tikai 75miljonus. Tas nozīmē, ka cīņa par šo samazinājumu notiek, un loģiski būtu te jautāt- un ja cīņa būtu 3 reizes efektīvāka, vai rezultāts ar nebūtu trīs reizes efektīvāks? Un ja nu piecas reizes?
Ceturtais.
Un ja nu šo ”13% līdz 19%” samazinātu uz ”12% līdz 18%”? Man bail pat rēķināt (260 miljoni kā likts pie budžeta).
Jāsaskaita kopā šie trīs punkti (ceturto man bail likt):
1.Kases aparāti- 5.5miljoni
2.PVN- 72miljoni
3.Ēnonomika– 75miljoni.
Kopā sanāk 152.5miljoni eiro gadā. Nedaudz pietrūkst līdz PVN celšanas ielāpam vai 20eiro ikmēneša nodevai, bet divas reizes pārsniedz sociemaksu pārnešanu. Veselības budžetu salāpītu tikai ar centīgāku darbu vien. Un nekāda gramstīšanās gar nodokļiem reformas vārdā.
Un ja vēl pieskaita korupcijas apkarošanu… Un to vienu procentu ēnonomikai… Un ja atrod vēl dažus punktus, kur visiem (nodokļu maksātājiem un nodokļu iekasētājiem) labāk izpildīt mājasdarbus… Oi, te pat varētu sākt sapņot par nodokļu apjomīgu mazināšanu).
Kā jau teicu- diletantiskas pārdomas. Bet arī diletantam acīs lec tā milzīgā atpalicība rādītājos (un ne tikai ar Vējoņa kaunu par Igaunijas piemēru), kur tā vien liekas, ka pietiktu ar nelielu, bet mērķtiecīgu esošās saimniecības savešanu kārtībā (uzraudzība, izglītošana, audzināšana, sodīšana) un tikai tad, kad resursi izsmelti (lasi- sasniegti rādītāji virs Eiropas vidējā), tad sākt runāt un domāt par nodokļu celšanu.
Man reizēm liekas, ka tādā veidā turpinot (tērēt aizvien vairāk, necērpjot izdevumus un neatsakoties no funkcijām) mūsu bērni būs spiesti rēķināties ar PVN likmēm 40%, sociālie nodokļi ap 60%, IIN 40% un tā tālāk. Toties ēnu ekonomika zels un plauks. Šķiet, neviens uz vēlēšanām pat nesola pārskatīt uzblīdušos valsts izdevumus un funkcijas.
Te pat neko daudz nevajag- ņemam kādas veiksmīgākas valsts iestrādes un vadāmies pēc tām. Vai arī paši strādājam divas reizes kārtīgāk. Cipari rāda, ka rezerves ir milzīgas.
Labi izpildīts mājasdarbs ir papildus nauda budžetā. Un nav jāmokās ar reformām, kuras tracina gan politiķus, gan strādājošos, gan uzņēmējus.