Man laukos aug dažādi koki, krūmi, puķes un dzīvnieki (savvaļas). Bet visvairāk aug zāle. Trimmeris (un, protams, es ar) augu vasaru to vien dara kā rūc pa pļavām, pa dārziem, pa ceļmalām… Līdz šim nopļauto vai nu nevācu, vai arī savācu zem ogulājiem (atkarīgs, kur pļauj un cik tālu jānes savāktais). Bet šogad nolēmu pieiet praktiskāk- vākšu visu (nu gandrīz) un likšu kaudzēs. Iemesli te ir vairāki un ceru, ka vismaz puse no tiem tiks panākti- nebūs jāpērk mēsli un melnzeme; pa rokai vienmēr būs čupiņa ar trūdzemi; varēšu nedaudz uzlabot savu mālaino augsni; būs, kur stādīt ķirbjus. Gan jau ar laiku izkristalizēsies vēl kāds iemesls, bet šobrīd galvenā doma- ”nelietderīgi” izaugušais palīdzēs augt lietderīgajam. Kā nekā gudras grāmatas saka, ka no astoņiem kubikmetriem komposta var iegūt vienu tonnu trūdzemes.

Ielikšu mazu atkāpi par to mēslu un melnzemes pirkšanu- līdz šim ik pārgadus pasūtīju divas kravas ar dārznieku priekiem. Bet kā jau bieži mēdz gadīties- ne viss uzreiz ir vajadzīgs. Tā nu tās čupas stāv un gaida, kad vajadzība radīsies. Un te ir pirmais mīnuss. Nākamais ir ievazājumi. Nezinu kā ar neredzamajām būtnēm, bet redzamās mani neiepriecina- abas čupas (un iestrādātajā dārzā līdz ar to ar) apaug ar tādām puķītēm rozītēm, kuras man pagalmā iepriekš nebija un negribu, lai arī būtu.

Komposta gatavošanai var pieiet divejādi- gudri un pareizi vai arī kā man gribās. Tā kā es gandrīz neko dārzā nedaru kā ir pareizi un pēc grāmatas (gandrīz vai būtu jāuzraksta par savu nepareizo pieeju dārzkopībā), tad man tuvāks ir pēdējais variants. Plus vēl tas, ka varu paeksperimentēt un izbaudīt visu uz savas ādas. Pareizie varianti ar pareizām proporcijām, Kalifornijas sliekām, sietiem un žagariem zem komposta un gaisa durstīšanu, noteikti ir labi un pārbaudīti. Bet ne man (šoreiz).

Es nolēmu darīt vienkāršāk- vienu daļu likšu kaudzēs un otru daļu kastēs. Kastes izgatavoju no dēļiem (kādi bija pie rokas) ar aptuveniem izmēriem 1×1,5×1 un šķirblaidu klājumu. Tās noliku divos pagalma stūros. Teorija saka, ka būs pustonna trūdzemes.

Svaigi un sensvaigi pļauto zāli sametu iekšā (ar kaudzi) un samestajam pa starpām, procesa paātrināšanai, sabēru biokompostētāju. Tādus var nopirkt veikalā- izvēle ir liela. Mana izvēle palika neizmantota, jo māma atvēlēja eksperimentam savu paciņu.

Pēc kāda laika kastes saturs saplaka un piebēru klāt jaunu porciju. Tā turpināšu piebērt līdz vēlam rudenim. Vai man jau nākamvasar būs trūdzeme? Redzēsim nākamvasar.

Kaudzes likšana ir tik vienkārša, ka nav ko daudz stāstīt- pļaušu, grābšu un nesīšu visu divās kaudzēs. Bez nekādiem dēļiem, rāmjiem vai sienām. Cik lielas čupas sanāks, to redzēs pēc pļaušanas sezonas beigām. Pagaidām kaudzēm nav doma likt klāt biokompostētāju, bet laiks rādīs vai nepārdomāšu.

Ja man izdosies visa tā pļaušana, grābšana un vākšana, tad būs jādomā arī par priekšdienām- kā nekā nogrābta pļava ar laiku noplicināsies un nebūs ko grābt. Viss labums ”aizies” uz dārziem. Laikam nāksies ievērot kādu saprātīgu ritmu, kad nopļautais paliek, kur audzis.

Īsumā tas arī viss- vēlāk informēšu kāds būs rezultāts.