vidzemes monēta

Beidzot arī es tiku pie jaunākās Latvijas Bankas izdotās divu eiro monētas, kas šoreiz veltīta Vidzemei. Nākamgad būs vēl divi novadi un uz simtgadi sola pēdējo- ceturto monētu veltītu novadiem.
Arī šoreiz negaidīju laimīgo gadījumu, kad monētu man izdos atlikumā, bet gāju uz banku samainīt to pret parasto divu eiro monētu.

Neliela informācija par monētu no Latvijas Bankas mājaslapas:

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g
Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2016. g. UAB Lietuvos monetu kalykla (Lietuva)

Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas kopējā puse:
Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis “2” un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse:
Attēlots Vidzemes ģerbonis.

Monētas josta:
Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Vidzeme ir iedzīvotājiem bagātākais Latvijas novads, dodot mājvietu vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju. Vidzemē atrodas garākā Latvijas upe Gauja, augstākā virsotne Gaiziņš un lielākā ala – Gūtmaņala.

Vidzeme izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši un kas atbilst 17. gs. t.s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām (robežlīnija Daugava–Aiviekste–Pededze). 18. gs. te liela nozīme bija brāļu draudžu kustībai, bet 19. gs. pastāvēja daudzi ievērojami lauku amatniecības centri un Rīgas jūras līča piekrastē tika būvēti burinieki. Jaunlatviešu kustības laikā Vidzemē aktivizējās latviešu kultūras darbinieki, un no šā novada nākuši daudzi pazīstami kultūras un mākslas jomas speciālisti. Vidzemes iedzīvotāji runā latviešu valodas vidus dialektā, augšzemnieku dialekta latgaliskajās un sēliskajās izloksnēs un lībiskā dialekta Vidzemes izloksnē, ko, kā uzskata Janīna Kursīte, vajadzētu iekļaut UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā tāpat kā suitu kultūrtelpu.

0