monetas

Vasarā kaimiņš izteica piedāvājumu iegādāties no viņa treileri (tas, kas dzīvojamais vagoniņš/piekabe). Viņam jau kādus gadus piecus tas nīkst pagalmā un lēnām iet postā. Cena simboliska un man lauku saimniecībā ar tāds noderētu, tāpēc biju ar mieru. Remonts gan nebija tik simbolisks (treilera grīda un priekšgals bija… emmm… ļoti bēdīgi), bet pāris nedēļu laikā izdevās dabūt caur tehnisko apskati. Palikuši vien daži smukumdarbi, bet tos kaut kad pavasarī.
Tad nu par monētām- remontējot treileri nācās raut un plēst sapuvušās detaļas nost. Un vienā šādā plēšanas reizē es tiku atalgots ar divām monētām- desmit un divdesmit pensiem. Divdesmitnieks man jau albumos bija, tad nu priecājos par desmitnieku.

Nu jā, pati monēta nav ne reta ne arī tik vērtīga. Te galvenais ir tas ceļš, kā tā nonāca pie manis.

0