Ko jūs ieteiktu šim šoferim?
Satikāmies Majoros (Jūrmalā) un tā arī līdz Dubultiem (turpat Jūrmalā, vienu dzelzceļa staciju tālāk) braucām, tad mūsu ceļi šķīrās.
Vēlāk, ielas līkumā varēja redzēt, ka arī pa otru logu maza galviņa cenšas darīt to pašu ko bildē redzamais ”lielais” brālis.
Faktiski ”lielais” brālis visu ceļu bija vai nu pats līdz viduklim izkāries vai arī rokas izkāris. Mani bērnībā baidīja ar ”nebāz rokas/galvu pa auto logu ārā- noraus!”. Un tas nostrādāja. Faktiski strādā joprojām.
Šodien to piemirstam vai arī jaunatnei vajag iedarbīgākus buramvārdus?
P.S.
Šādi skati dzīvajā pamatīgi nospiež. Nezinu, kas pie vainas. Vai nu tas, ka pašam bērni vai tas, ka atliek iedomāties pat ne to sliktāko scenāriju.
Skarbā realitāte ir tāda, ka milzīgi daudzumi Latvijā brauc bez autosēdeklīšiem un nepiesprādzēti. Es pat pazīstu tādus cilvēkus, kuru 3 bērni sēž vienkārši uz aizmugurējā beņā, sešos mēnešos, jo trim bērniem neesot naudas mainīt visus tos autokrēsliņus.
Nauda šinī jautājumā nav arguments, jo ss.lv ir pilns ar litotām mantām sīčiem. Tai skaitā autobenķi un paliktņi. Cits jautājums ir par prioritātēm (degvielai un/vai alum nauda sanāk?).
Diez kā pēc tam cilvēkiem būs sadzīvot ar faktu, ka viņu vainas dēļ bērni vairs nav vai ir satraumēti? Brrr….
sēdeklīšu arī 100% nav. tāds normāls gaternieka komplekts. es pat nezinu ko lai iesaka. novēlēt lai avārijas brīdī šoferis auto ir viens pats?
Esmu lasījis stāstu, ka ģimene ar VW Sharan, kad brauc pie lauku radiem, izņem laukā vidējos sēdekļus (Sharan ir 7 vietīgs – 2 priekšā, 3 vidū, 2 aizmugurē), lai bērniem vidū ir playground, kur spēlēties visu ceļu, jo ceļš taču garš un bērniem garlaicīgi.
Ā, vēl viena dāma apgalvoja, ka viņas džips gan ir ērts – ratiņus ar visu bērnu varot aizmugurē ļoti labi sāniski ielikt tā, ka tie tikai nedaudz līkumos braukājoties…
tā, lūk…