Ja nu kāds vēl atceras, tad man bija tāds kā ikmēneša skatāmo darbu saraksts, kur prioritārā kārtībā sarindoju filmas, kuras būtu jānoskatās, vai vismaz kurām būtu jāpievērš uzmanība (te var redzēt, laikam, pēdējo- 2011.gada marta gaidītāko filmu desmitnieku).
Šo pasākumu blogā es noslēdzu, jo pārāk jau nu bieži man sanāca iegrābties kādā, ne pārāk skatāmā filmā. It kā jau var norakstīt ”a kam negadās”, bet man tomēr patīk ieteikt to, par ko vēlāk pašam nebūs kauns. Neizdevās.

It kā jau tam gaidāmo filmu sarakstam tāda bija arī tā pamatdoma- sameklēt desmit filmas, kuras pirmajā mirklī uzrunā. Tā, bez dziļas rakšanas un ilgas vētīšanas. Bet rezultāts mani neapmierināja.
Var jau būt, ka izdevās kādam pievērst kādu uzmanību vienai vai otrai filmai, bet… ja jau pašam rezultāts nepatīk, tad jāslēdz bodīte ciet. Vai arī kaut kas jāmaina.
Šoreiz vēl pamēģināšu pamainīt.

Formāts paliks apmēram tas pats, bet mainīsies pati sakne- šoreiz es ieteikšu (vai neieteikšu) jau redzētas filmas. Tāda kā neliela atskaite.
Mēneša laikā noskatos kādas 5 līdz 15 filmas, bet ne tuvu nesanāk par visām atskaitīties garākā izklāstā, tāpēc mēnesim beidzoties, savilkšu tādu kā kopsavilkumu.

Tā kā tagad jau oktobris tuvojas finišam, tad bija doma novembra sākumā uztaisīt mazu savilkumu par oktobri, bet cilājot atmiņā redzētās filmas, nonācu pie secinājuma, ka labāk sākt ar aizkavējušos septembri. Nu vismaz tādu kā kinoatskaites iesildīšanos.

Tad nu, zemāk, septembrī redzētais ar manu subjektīvo un īso apskatiņu.

Mežonīgais Bils/ Wild Bill
Laba filma ar morālīti un sirsnību, kad cilvēks tikai zaudējot saprot- ko nozīmē ģimene. Lai arī pats stāsts nav diez ko oriģināls, to ir vērts noskatīties.

Nozagtā/ Stolen
Te ir smags jautājums- vot, ko te dara Nikolas Keidžs? Filma ir tik… tik… pliekana, ka to neglābj nekas. Pat Keidža slapjais suņa acu skatiens. Joprojām mani izbrīna naudas laupītāju apbrīnojamā tieksme bēgt no policijas caur daudzstāvu autostāvvietu.

Parāde/ Parada
Jauks un sirsnīgs mēģinājums ieviest Balkānos praidu. Smieklīgi gan par praidā gājējiem, gan to pretiniekiem, gan malā stāvētājiem. Pašas beigas jau mazliet pievilka aiz matiem, lai tik būtu ”labā vēsts”. Ja to noignorē, tad- visnotaļ jautrs skatāmais ar dizgan biežu iespēju skaļi pasmaidīt.

Sešas lodes/ Six bullets
Bērnu nolaupīšana seksuālām rotaļām var būt pateicīgs temats labam kino. To pierādīja Laiems Nīsons ar Nolaupītā/Taken. Un pirms iznāca uz ekrāniem Nolaupītā 2/Taken 2, tikmēr jākaļ dzelzs arī citiem- šoreiz Van Damme iejutās miesnieka-glābēja lomā. B kategorija ar daudzsološu sākumu, bet sad… emm- sadegredētu pārējo daļu.

Milzenis/ Tall man
Džesika Bīla ir laba aktrise un viņa nebija pelnījuši šādu lomu. Jā, ar to viņa tika galā pat ļoti labi. Ar piebildi, ja galvenā doma bija filmas otrajā daļā sačakarēt prātu skatītājiem. Tas izdevās.
Par pārējo- pārāk jau nu slimīgi drūms skats uz dzīvi.

Slēpnis/ Hideaways
Skaista īru pasaka vientuļiem un iedzērušiem skatītājiem. It kā viss feini, bet varēja jau to dzimtas lāsta tēmu izspēlēt līdz galam.

Hamiltons- nacionālās intereses/ Hamilton – I nationens intresse
Mikael Persbrant ir labs aktieris. Vismaz pēc In a Better World noskatīšanās tā es varētu teikt. Otrā iepazīšanās ar viņu sanāca čābīgāka- viņš bija galīgi ne savā vietā. Vismaz tajā filmā mani neuzrunāja itin nekas, lai arī doma par skandināvu Bondu nemaz nebija tik slikta. Pat nezinu vai man gribēsies skatīties nākamās Hamiltona daļas.

Mežoņi/ Savages
It kā jau aktieru ansamblis labs un spēlēja gana pieklājīgi, bet filmai pietrūka rozīnīte. Un oriģinālāka pieeja. Jā, arī magoņu brāļiem droši varēja izvēlēties citus lomas tēlotājus (ko lai dara- ir kaut kādas personisks kinoantipātijas).

Vientuļās sirdis/ Lonely hearts
Tā kā Mežoņi man neuzrunāja gana pārliecinoši, tad Travoltam un Haijakai jādod vēl viena iespēja sevi parādīt vienā kopdarbā. Un šoreiz sanāca daudz labāk- Haijaka bija riktīga maita, kura it kā pati sekoja tikpat slimam maitam, it kā tas maita sekoja Haijakai… lai vai kā- Travolta sekoja viņiem abiem. Asiņaini un interesanti.