Stāsts ir pavisam vienkāršs, bet tai pat laikā ja labi papūlas var arī sanākt sarežģīti. Ir man viens digitālais fotoaparāts, lai gan varētu teikt, ka bija. Bija tāpēc, ka šobrīd tas ir izdomājis nedaudz nestrādāt. Ne sists, ne mērcēts, bet pēc trīs ar pus gadu kalpošanas izdomāja vairs nefočēt- taisa violetīgi miglainas bildes.

Skaidrs, jānes ‘’večuks’’ uz remontu. Savulaik savu līdzšinējo mironi (canon PowerShot A 75) pirku par Ls155 un tas līdz nesenai pagātnei kalpoja ļoti labi (cik nu manām pieticīgajām prasībām vajadzēja). Remontā meistars pateica ārstēšanās izdevumus- Ls35 un mēnesis jāgaida (vismaz). Rupji sakot sanāktu ceturtā daļa no jauna fotoaparāta. Saprotu, ka arī foto dakteriem ir jāēd un jāapmaksā savi rēķini, bet vai ir vērts maksāt? It kā jau pakratīju galvu un pateicu, ka laikam neremontēšu, bet apsvēršu jauna fotoaparāta iegādi. Uz ko meistars atbildēja, ka tas būtu prātīgākais šajā gadījumā.

Prātīgākais vai nē, bet man šobrīd īpašumā ir nestrādājošs foto ar somu, lādētājiem un lādējamo, plus vēl 128mb un 1gb compactflash atmiņas kartes. Paskatot jaunu fotoaparātu piedāvājumu var redzēt, ka nekas no šī, jaunajam agregātam vairs nebūs vajadzīgs- ir mazi akumulatori, ir komplektā somiņas un mazās SD atmiņas kartes. Pagaidām acīs iekrita tas pats Canon tikai šoreiz Ixus (85IS, 90IS vai 950IS). Droši vien kad sākšu cītīgāk meklēt, tad parādīsies jauni kandidāti. Kaut kam no vecā fočuka piedevām varētu atrast pielietojumu tikai varbūt labāk pārdot, samainīt vai nez ko vēl izdarīt?

Visa tā ķēpa ar fotoaparātu liek aizdomāties par ražotāju un patērētāju attiecībām, kurās pēdējam sāk palikt izdevīgāk pirkt jaunu nekā remontēt. Remonti tik pastāvēs, lai apkalpotu garantijas prasības, pārējie būs spiesti uzturēt jaunas produkcijas noietu. Labi, tā nav spiesta lieta, bet patīkami ar nav ieguldīt vecā mantā ceturtdaļu vai pat trešdaļu no jaunas (labākas, smukākas, jaudīgākas) preces cenas un gaidīt, kas un kad nomirs nākamais. Palietoji un vari papildināt atkritumus.