Kefīrs kā ārstniecības līdzeklis.
Šis raksts droši vien labāk iederētos kādā svētdienas vai pat pirmdienas rīta diskusijā, bet, kā saka senie latvieši- labāk vēlu, nekā nemaz.
Lieta tāda, ka man jau kādu laiku nomoka jautājums par kefīra ārstnieciskām īpašībām. Jau izsenis visi, dzeroši vai mazāk dzeroši, cilvēki zina par alkohola klātesamību kefīrā un (it kā) zina, ka kefīrs labi nodrot uz pohām.
Var jau būt, ka noder, bet nespēju iedomāties, ka es, pēc labi pavadīta vakara, nākamajā rītā kā pirmo vērtu vaļā kefīra pudeli. Man liekas, ka ir citi, daudz labāki argumenti par kefīru, jo pēdējais, manuprāt, noteikti izraisītu pēdējai ēdienreizei vēlmi pretoties gravitācijai.
Saprotu, ka ārstēšanās ir stipri individuāls pasākums un katrs organisms ir izstrādājis savu rehabilitācijas kursu, bet pat ar lielu piespiešanos nevaru atcerēties kaut vienu gadījumu savā necilajā pieredzē, ka kaut viens paziņa būtu apārstējis savas mentālās brūces ar šo balto dziru.
Varbūt nepareizā kompānijā būšu apgrozījies? Bet joks par kefīra procentiem un ārstnieciskajām īpašībām taču neradās no nekā?
Tā kā katrā jokā ir sava daļa taisnības, tad, lūk, mans (sākumā pieminētais) nomocošais jautājums- vai kāds cilvēks maz ir ārstējies (vai matījis kādu ārstējoties) ar šo piena un kefīra sēnīšu miksli? Un kāds bija rezultāts?
reizēm garšo, reizēm ne. ka tik šķidrs :D
Nezinu par ārstēšanos, bet kāds cienījams profesors reiz izvirzīja teoriju, ka katrs dzīvo tik ilgi, kamēr nav izkāvis savu alkohola normu. Tikai vieni to salasot ar šņabīšiem, bet citi- ar kefīriņu. Pats viņš ilgi nodzīvoja…
Teorija laba :)
Tik pagaidām neviens nav atzinies, ka saved veselību kārtībā ar kefīru :(
Es būšu viens no tiem, kas tā dara. Ieēst neko nevar, tad nu ietriepju gandrīz visu litru iekšā un dodos savās gaitās :)