Vairs jau neatceros kurā klasē mācījos par kontinentiem un pasaules daļām. Varētu būt 3. vai 4. Bet tas ar nav tik svarīgi. Svarīgi ir tas, ka mācīja. Mācīja, ka kontinenti ir viens un pasaules daļas ir cits. Un tas tā kā iesēdās galvā uz palikšanu. Protams, vēl jau nevar izslēgt iespēju, ka pēdējos gados kaut kas ir mainījies. Gluži kā ar Dienvidu okeāna parādīšanos kartē.

Bet tomēr atļaušos turpināt piekasīties.

Aizvakar, skatoties koru olimpiādes atklāšanas ceremoniju, vienā momentā skanēja aicinājums uz zvanu zvanīšanu- katrs sitiens pa zvanu būs tā kā veltījums kontinentam, kurš ir pārstāvēts šajā olimpiādē. Un tad viens kungs, asistējot Rīgas mēram un Valsts prezidentam, pēc koru kopīgi pateiktā vārda, uzsita pa zvanu. Un koris sauca ”kontinentus”- Austrālija, Āzija, Āfrika, Amerika, Eiropa.

Vai tad nosauktie pieci vārdi ir kontinenti?

Lai būtu droši, tad ņemu rokās Ineses Ancānes grāmatu ”Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca” sameklēju šķirkli ”kontinents” un lasu:

Kontinents ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apņem Pasaules Okeāns. Tā ir Zemes ģeogrāfiskā ainavapvalka lielākā sauszemes teritoriālā struktūrvienība. Kontinents paceļas virs Pasaules okeāna līmeņa, taču pēc ģeoloģiskās uzbūves tam līdzīga ir arī kontinenta zemūdens nomala, parasti kontinentālais sēklis jeb šelfs un kontinenta nogāze.

Zemes ģeoloģiskās attīstības pašreizējā etapā ir 6 kontinenti- Eirāzija, Āfrika, Austrālija, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Antarktīda. Tie aizņem 27% Zemes virsmas platības un kopā ar salām veido 6 pasaules daļas: Eiropa, Āzija, Āfrika, Austrālija un Okeānija, Antarktika, Amerika.

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas kontinenti veido pasaules daļu Ameriku, bet Eirāzijas kontinents sastāv no divām pasaules daļām- Eiropas un Āzijas.

Mūsdienu kontinenti veidojušies, sašķeļoties milzīgajam Pangejas superkontinentam, kas sākumā sadalījās divos lielkontinentos: Laurāzijā (ziemeļu puslode) un Gondvanā (dienvidu puslode).

Droši vien tagad kāds ar platiem soļiem dodas uz wikipēdijas ierakstu par kontinentu, bet, lai tas šoreiz paliek. Tā jau mēs varam visu savu mācīto aizmirst, nepieņemt un skriet pakaļ amerikāņiem, kuriem ir jocīgi svētki un pēda ir nevis ķermeņa daļa, bet garuma mērs.