Vairākas paaudzes dzīvojām mierīgi. Par karu tik mācījāmies skolā un retu reizi vērojām dažus kadrus vakara ziņu pārraidēs televizorā. Karš bija vai nu sens vai tāls notikums, kurš neskāra mūs. Var jau būt, ka tas mazliet piedūra savu kaulaino pirkstu, bet tas bija tik tā- apslēptu emociju līmenī.

Krievijas iebrukums Ukrainā atplēsa emocijas ar rupju rāvienu. Un ne jau tik sajūtu dēļ, ka mēs būsim nākamie vai atomieroču klusie tikšķi kļūst aizvien sadzirdamāki. Nē, karš ir atnācis pie mums ar ekrāniem, tiešraidēm, sociāliem tīkliem, personīgiem stāstiem un labi mērķētu informācijas lādiņu. Tas viss rada ļoti tuvu blakussajūtu. Klātesamību, kuru neviens nevēlas, bet kuru atstumt ar nav spēka. Un nav arī vēlēšanās. Un varbūt arī nemaz nevajag atstumt.

Mēs skatāmies tiešraides, gaidām uzrunas, šērojam bildes un īssvideo. Strīdamies soctīklos par labāko dalībnieku, skaistākiem citātiem un ticamāko noslēgumu. Pārsūtām lielāko sirdsžņaugu bildes. Pieprasām intervijas ar sev mīļiem ekspertiem. Mēs ļaujamies apņirgt vienu pusi tikpat ļoti, kā ļaujamies ticēt visam no otras puses. Neieredzam vienu tikpat, cik pārdzīvojam par otru. Piedodam vienam nepateikto tikpat, cik nepiedodam otra noklusēto. Balsojam ar emocijām, soctīklu saturu, labām un ļaunām domām. Ar ieslēgtiem kara ekrāniem mostamies un ar ieslēgtām kara domām dodamies gulēt. Mērām citus ar savu niknumu un iezīmējam savu teritoriju ar rupjībām. Kara laikā jau tā drīkstot…

Bērniņi, vecīši, kaķīši, sunīši…orki, sumpurņi, slepkavas, kriebekļi…saulespuķu sēkliņas kabatā…propagandas apstarotie… Pārdesmit sekunžu video, kuros sāpju un naida koncentrācija pārsniedz dvēseles kapacitāti, mijas ar maziem cerību asniem. Līdzcilvēku nesavtīgā palīdzība mijas ar prātam neaptveramu nežēlību.

Šovs ar grūti aptveramu informācijas apjomu, kas nojauc ritmu sirdij, elpai un dvēselei. Izaicinājums palikt cilvēkiem. Skatīties un palikt cilvēkiem. Skatīties un palīdzēt citiem cilvēkiem. Skatīties un mācīties, lai nevienam neienāktu prātā, ka ‘’varam atkārtot’’ vai veidot nākamo sezonu.