Jau labu laiku mediju telpā virmo ziņas par un ap abu mediju- Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio, apvienošanu. Tīri pasen tas tika iekustināts un šobrīd izskatās, ka ir virkne ļaužu, kuri mēģina ja ne apturēt, tad vismaz šo apvienošanu piebremzēt. Neiedziļinājos smalki šo apvienošanās koncepciju virzītāju un bremzētāju polemikā, bet savs viedoklis man jau ir. Jau no paša sākuma, kad izdzirdēju par vēlmi apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.

Tālāk mēģināšu nelielā haotiskā kārtībā argumentēt savus ”pret”.

Laikam mans galvenais pret būtu viedokļa daudzveidības zaudēšana. Protams, es saprotu, ka apvienošana jau automātiski nenozīmē vienu un to pašu ziņu veidošana dažādām platformām, bet vienam vadītājam būs viens viedoklis un viens skatījums, kur viņš virzīs arī savu apvienoto mediju komandu. Līdz ar to zudīs iespēja televīzijā vērot [ne]daudz savādākus sižetus kā radio.

Medija prestižs varētu būt kā nākamais. Radio līdz šim bija pasargāts no skaļiem nesmukumiem, no kā, diemžēl, televīzija nespēj izvairīties jau vairākus gadus- šovs ar domburšovu, spēcīgu žurnālistu atlaišana (Krauze, Streips, Liepiņa, Nagla, Jaunalksne…), horizontālais taimkods, raidījumu pārbīdīšana, vadības maiņa, direktoru atlaišana… Uz šī fona liekas, ka Latvijas Radio ir stabila vērtība, kurā ir vērts [ie]klausīties.

Nezinu, varbūt es tagad pārāk smagi atvēzējos, bet domāju, ja tagad uz ielas pajautātu kādam, lai nosauc spēcīgākos Latvijas Televīzijas un Radiomājas personības, tad, pieļauju domu, ka radio cilvēku starp nosauktajiem būtu vairākums. Un tā nav televīzijas darbinieku vaina.

Lai radītu vienotu interneta mediju platformu, nav obligāti jāapvieno mediji juridiski. Pietiek, ja uztaisītu tādu kā abu mediju kodolprogrammu ar mērķi apvienot abu veidoto saturu vienā internetmedijā, kur tas, manuprāt, ļoti sekmīgi varētu konkurēt ar citiem ziņu portāliem.
Tas man patiktu, jo līdzšinējie ziņu portālflagmaņi ļoti izteikti cenšas spiest ne tik daudz uz ziņām, kā uz izklaidi. Nepārtraukti piedāvājot pirmajā lapā dažādu pašmāju un kaimiņvalstu šovmeņu un šovvumeņu dienas un nedienas ar apģērbiem, kurpēm, sēžot pie stūres, utt. Absolūtā jēdzīguma virsotne!
Nešaubos, ka Latvijas televīzijas un Latvijas radio cilvēku veidotais saturs būs n-tās reizes kvalitatīvāks par šī brīža ziņu portāla veidoto. Jo viņi nekopē un nepārpublicē. Viņi ir satura radītāji.

Vēl varētu padiskutēt par sabiedriskā medija domēna izvēli, bet tas laikam jāatstāj citai reizei. Vienkārši, man vienreiz misējās- mēģināju ieiet pa taisno un zinādams, ka apvienotā sabiedrisko mediju mājaslapa slēpjas zem abreviatūras, tad tā arī uzrakstīju- sm.lv. Un nokļuvu pie meitenēm. Izrādās, ka priekšā jābūt ”L” (Latvijas)-lsm.lv.

Šo ”pret” laikam varētu pievietot augstākminētajam mediju prestižam, bet pamēģināšu atsevišķi- politika un politiķi.
Vai nu Latvijas radio ir mācējis izvairīties vai mācējis pretstāvēt, bet atmiņā nav tāda politiska skandāla piegarša. Televīzija, turpretī, jau no lika gala ir bijusi ka Erīdas ābols uz dievu galda- dod, kuram gribi, tāpat kašķis būs.
Triviāli jau skan- bet divus neatkarīgus medijus politiskiem spēkiem būtu grūtāk ietekmēt un līdz ar to lielākas iespējas, ka līdz sabiedrībai nonāks tas, kam būtu jānonāk.

Tad vēl tā neskaidrā [ne]vīzija ar ēkām- it kā atbrīvosies Radio ēku Doma laukumā, it kā liks visus zem viena jumta Zaķusalā, it kā būvēs jaunu… Tā minstināšanās rada iespaidu, ka tiek mēģināts kaut kas sabīdīts un pārbīdīts, lai pārkārtošanas un pārbīdes procesā varētu kaut ko samuhļīt un/vai pavājināt.

Ja nākotnē apvienotam medijam gadīsies kāds nesmukums augšējos plauktos, tad uzreiz cietīs abi- gan radio, gan televīzija. Un tad ko lai dara skatītājs/klausītājs? Nepievērš uzmanību un norij šo uzticību zaudējušo krupi? Un kuram pēc tam lai piešķir savu uzticamības kredītu? Komerctelevīzijām?

Var jau būt, ka kādā citā valstī abi šie mediji strādā zem viena jumta un zem viena vadītāja. Var jau būt, ka sanāks ietaupīt uz administratīvām izmaksām. Bet vai Latvijas gadījumā ietaupījums būs tā vērts? Vai valstī, kur ir divas mediju pasaules (vietējā un Austrumvēja atpūstā), nevajadzētu censties uzturēt pēc iespējas vairāk neatkarīgus un valstisku viedokli paudošus medijus? Nevis apvienot, ietaupīt un apcirpt medijus līdz mazbudžeta versijai, bet savstarpēji sadarbojoties konkurēt un veidot pēc iespējas plašāku kvalitatīvu informatīvo telpu.