attēls no zuihitsu

Jaunas virtuālas lasāmvielas meklējumos pastaigāju pa vietējo blogāri. Mērķis bija atrast blogus, kur var apskatīties viedokļus par izlasītām grāmatām. Tā, lai būtu nedaudz skaidrāka bilde, ko darīt pa vēsajiem un tumšajiem vakariem.

Pie reizes iemetu aci vairāk vai mazāk apmeklētos blogos, Varbūt, ka starp tiem ir paslēpies kāds grāmatu tārpiņš, kuru būšu palaidis garām.

Pastaiga rezultējās sekojošā:

Sarakstu papildinu ar trim blogiem- manasgramatas.wordpress.com (puikam tikai 13 gadi, bet ir atvēzējies uz nopietnām grāmatām. Un labi sanāk), kriedoklis.weebly.com (uz beigām gan mazliet pieklusis. Ceru, ka atgriezīsies), berelis.wordpress.com (šis blogs jau bija iepriekš vairakkārt apmeklēts, bet bija ”jāpiesien”, lai nepiemirstu biežāk apmeklēt). Diemžēl, vairāk nevienu jaunu blogu, kur, kaut nedaudz, apskata grāmatu jautājumu, neatradu. Ja ir kāds zināms, tad neturiet blogu zem pūra.

Par tiem vairāk vai mazāk apmeklētiem blogiem- te nu ir visādi… Lasītājas piezīmes un asmo ir ārpus konkurences- tīrasiņu grāmatu tārpi ;) (paldies, ka jūs esat).

Pārējie…
Ir daļa, kuriem blogā pat ir vesela sadaļa veltīta grāmatām, bet pašu grāmatu nav. Vismaz pēdējā gada laikā nav manīta neviena vai tikai viena atsauksme par izlasīto (onkulis, krizdabz (bet Kristaps ir uzspiedis uz e-lasītājiem), signis (toties grāmatu lasīšana tiek pieminēta biezā slānī).

Ir blogi, kur (pēdējā gada laikā) meklētājs vai arhīvs parāda vienu vai dažu grāmatu aprakstus/pieminējumus (laacz, nobody, bonkajs, sivens). Un tad bija vesela strīpa ar blogiem, kuros neko neatradu (pēdējā gada laikā) par grāmatām.
Nedaudz savīlos.

Var jau būt, ka slikti meklēju, bet nepamat sajūta, ka rakstītāju par un ap grāmatām ir maz. Manuprāt, pārāk maz. Negribas ticēt, ka neviens nelasa grāmatas. Vai lasa, bet negrib saviem lasītājiem, kaut vai pāris teikumos, ieteikt vai pretēji- pasargāt no iegrābšanās.
Nav taču skolas sacerējums par obligāto literatūru- te būtu brīva izpausme bez noteikta vārdu skaita sadrukāšanas.

Priecē, ka ir daži grāmatu blogi, kuri specializējušies. Bet nepamet sajūta, ka masveidīgāka grāmatu pieminēšana blogos nāktu tikai par labu- lasītājam nevajadzētu iztikt tikai ar grāmatas sauso ceturtā vāka anotāciju, ko piedāvā izdevēji. Būtu iespēja uzzināt arī citus viedokļus.

P.S.
Tik nevajag šo uztvert kā pārmetumu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas ir vienkāršs secinājuma aicinājums.