Straujiem soļiem tuvojas Līgo svētki un pamazām sāku saņemt apstiprinošas atbildes uz uzaicinājumiem šos svētkus sagaidīt pie manis laukos, tāpēc aizvien aktuālāk sāk palikt dažādi organizatoriski jautājumi. Gribās taču sagaidīt gan ciemiņus, gan svētkus uz labas nots. Tāpēc, lai tā nots labāk skanētu, ir doma iegādāties alus muciņu. Tā teikt- nelielai rituālistiskai alus kausu pildīšanai.

Ja ir doma, tad to vajag realizēt. Zinu, zinu- šo domu vajadzēja realizēt agrāk (ragavas, vasara, rati…), bet labāk vēlu nekā nekad. Tā kā pats neesmu mucinieks un starp radiem/draugiem/paziņām nav neviena mucu meistara, tad izmantoju internetu un ķēros pie meklēšanas. Sameklēju divus piedāvājumus, cerēju, ka ar tiem pietiks.

Sazvanīju pirmo- mucinieks no Lielvārdes. Diemžēl viņam neliela saimniecības pārcelšana un šobrīd mučeles nav. Un nebūs vismaz līdz rudenim. Skaidrs, ja nav, tad nav. Zvanam otram.Otrais variants bija firma, kuras produkcijas klāstā bija arī alus mucas. Mājas lapā norādīts viens tālruņa numurs un epasts. Lai tā lieta būtu ātrāka, tad nolēmu zvanīt (bija norādīts direktora tālruņa numurs). Sazvanīt jau sazvanīju, bet pēc sarunas nedaudz jocīgi palika. Pateicu, ka man ļoti vajadzētu alus muca, varbūt pat divas. Katru uz 30 līdz 50l. Direktors atbildēja, ka nezinot vai esot. Lai atsūtot epastu ar vajadzību smalku aprakstu un tad viņš paskatīsies. Ja būs, tad dos ziņu, ja nē, tad neatbildēs vispār. Gribējās jau iebilst direktora kungam, ka tā jau gluži darījumus nekārto- vismaz var atsūtīt kādu atbildi, lai arī negatīvu, bet iekšējā balss pateica, ka nav vērts- klausulē esošā persona nav pārāk ieinteresēta noņemties ar mani. Žēl…

Pagaidām cerības saistu ar šīs nedēļas nogalē esošo gadatirgu Rīgā, Latvijas etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Ja arī šajā pasākumā mucenieki būs tukšā, tad laikam nekas cits neatliks, kā pēc svētkiem krāmēties ar stikla taru.