atsist_lasitajus.JPG

Uzreiz sākumā gribu pateikt, ka šī nebūs pamācībā kā aizdzīt no sava bloga, portāla vai lapas tās lasītājus. Drīzāk gan kārtējā pieķeršana sevi pie domas, ka es vairs neapmeklēju (un neapmeklēšu) tādas interneta vietnes, kurās tika publicēts kāds raksts (vai raksti), kas saturēja pārāk lielu devu nepamatota negatīvisma un infantilas informācijas par kādu man vai man tuviem cilvēkiem svarīgu tēmu.

Var sanākt diletantisks raksts, kļūdains raksts, neprecīzs raksts, pārāk reklamējošs raksts, pārāk [katrs ieraksta savu variantu], bet nevajadzētu savas negācijas un uzskatāmu tēmas tuvredzību iepīt tekstā, kurš tiek nodots tālāk publiskai telpai.

Vajag piemēru? Lūdzu!

Pāris nedēļas atpakaļ uzdūros viena bloga rakstam (ar pirkstu nerādīšu), kurā autors mēģināja aprobežotā manierē un ar izaicinošu toni spriest par reliģiju un tai piederošo cilvēces daļu. Var taču kritizēt, nopelt, pasmieties, bet rakstā esošie epiteti bija pārkāpuši robežu. Gandrīz no katra teikuma spraucās ārā autora žultspūšļa vadīta doma, kas bija ne vairāk kā tikai doma. Ne miņas no viedokļa, pamatojuma, vai pat vēlmes ko pamatot. Vienkārši- man tas nepatīk! Tā pamatīgi velk uz neaudzināta bērneļa raksturojuma pusi…

Protams, ir vārda brīvība, tikai kāpēc tā ir jāizmanto šādā veidā? Nevajag jau rakstīt uzreiz tikai pozitīvi, ja tēma ir vairākumam svarīga, bet savu viedokli (kopīgo vai atšķirīgo) tomēr prasītos pamatot. Vismaz tā izbēgtu no liekām diskusijām.

Es, pēc raksta izlasīšanas, biju nolēmis pajautāt raksta autoram dažus jautājumus, bet iekšējā nojauta pateica, ka nav vērts. Tāpēc izdzēsu savu komentāru, kuru vēl nebiju apstiprinājis ar ‘’komentēt’’ pogu, un klusiņām aizvēru durvis uz šo blogu. Tā cieši un kārtīgi, jo vaļā es tās vairs nevēršu.

Pirms augstākminētā gadījuma arī ir sanācis saskarties ar šādiem pat rakstiem, un arī uz šīm interneta vietnēm es durvis esmu aizvēris tikpat cieši un kārtīgi. Man patīk lasīt/uzklausīt man pretēju viedokli, patīk dzirdēt pretējus argumentus, patīk piedalīties diskusijā ar citādi domājošu cilvēku. Man patīk, ka cilvēkiem ir savs (pretējs/citādāks/savādāks/radikālāks/negatīvāks/muļķīgāks) viedoklis, jo tas mazina dusmas, kas uznāk pēc piemērā minētā raksta izlasīšanas.