Jūrmalas dome šodien (25.jūlijā) paziņoja, ka sākot ar 2013.gada 30.septembri tiks mainīti iebraukšanas noteikumi Jūrmalas pilsētā- turpmāk iebraukšanas atļauja īpašajā režīma zonā būs jāpērk tikai laika periodā no 1.aprīļa līdz 30.septembrim.

Te nu gribētos teikt- doma ir apsveicama. Pat neskatoties uz to, ka caurlaide tad maksās dārgāk- Ls1,50.

Ja tā pavirši paskatās uz cipariem, tad Jūrmalas pilsēta neko nezaudē no saviem ienākumiem-
2012. gadā pavasara un vasaras sezonā ar vienreizējām caurlaidēm Jūrmalā iebrauca 914 773 automašīnas, rudens un ziemas periodā 436 844 automašīnas.
Tā kā summa (+/-) būs tā pati.

Bet ja uz šo stāstu paskatās ar nedaudz šķībāku aci, tad var saskatīt ūdenszīmes. Proti- nākamgad mums makos ir eiro. Un ja Jūrmalas dome būtu parakstījusies kā godīgs eiro ieviesējs, tad iebraucot Jūrmalā vajadzētu maksāt nevis vienu latu, bet 1,42 eiro.
Bet kuram gan gribēsies ķēpāties ar sīceni? Pareizi- nevienam!
Pat Jūrmalas pilsētai, lai kā arī tā gribētu būt godīga eiro ieviesēja. Bet tā uzreiz paaugstināt cenu līdz smukajai 2 eiro monētai…. hmm, nez vai kāds atbalstīs.

Un tad nāk gājiens ar zirdziņu- paceļam cenu līdz 1,5 latiem, atlaižam maksu klusajiem ziemas kūrortniekiem un tad vēl pirms nākamās kūrortsezonas sākuma cēli paziņojam, ka samazinām iebraukšanas maksu līdz 2 eiro. Jo 1,5 lati x 1,42 eiro= 2,13 eiro. Sīceni taču nevajag.

Savā būtībā doma ir pareiza un visnotaļ saprātīga- ja jau liek maksāt par iebraukšanu pilsētā, tad tā, lai pilsēta nezaudētu ienākumus. Un šajā mirklī tuvākā monēta ir 2 eiro. Jo 1 eiro tomēr ir mazāk kā 1 lats.

Jā, viss it kā ir pareizi, bet kā šo salīmēt kopā ar solījumu, ka cenas necelsies dēļ eiro ieviešanas?