Pēdējo nedēļu notikumi nedaudz lika aizdomāties. Patiesību sakot, jau tas pasenais notikums ap Muhameda karikatūru dāņu laikrakstā bija aizdomāšanās vērts.
Bet tagad izskatās ir ņemts nopietnāk- amatieru kinodarbs (laikam būtu jāliek pēdiņās) par pravieti Muhamedu ir izsaucis plašu protesta vētru pravieša cienītāju aprindās un visi ņemas šūmēt šūmējamo.
Un viņiem sanāk- ir gan cietušie, gan upuri, gan amerikāņiem jauns iemesls parādīt savas armijas sagatavotību.

Un nule arī Francija gatavojas uz tādu pašu vētrainu reakciju par tā paša pravieša karikatūru viņzemes laikrakstos- tajās zemēs, kur Allāhs tiek biežāk piesaukts, pieslēgs vēstniecības, kultūras centrus un šādas tādas iestādes, kur darbinieki varētu ciest. Kamēr norims šūme (ja norims).

Jo tāda redz esot dzīve- reliģija ir tāda pat brīvība, kā citu vēlme par to pasmieties.

Un visā tā sakarā rodas aizdomāšanās- vai nav jocīgi, ka viena indivīda vai grupas darbības rezultātā, visa valsts tiek palikta zem sitiena?
Internets mūsdienās spēj saturu aiznest ātri un tālu. Un ja labi pacenšas, tad var aiznest gana trāpīgi.

Kas notiktu, ja kāds, piemēram, Latvijā nolemtu uzfilmēt tādu pašu vai vēl provokatīvāku un musulmaņus aizskarošāku filmu vai sazīmētu vēl vairāk karikatūras par Muhamedu? Vai tas nozīmē, ka visa valsts tiktu ierauta ne pārāk patīkamā ārpolitikas karuselī un mēs starptautiskajās un pašmāju ziņās varētu vērot, kā tiek dedzināts Latvijas karogs, apskādētas Latvijas vēstniecības un ar kājām bradātas Bērziņa fotogrāfijas?

Un ja piedomājam nedaudz sazvērnieciskākas teorijas līmenī, tad varam iedomāties kādu ļaužu grupu ar sārtākām pasēm, kuri nav lojāli noskaņoti Latvijas valstij un vēlas radīt tai lielāku skādi- viņiem ir visas iespējas!
Ar nelieliem līdzekļiem jebkurš var radīt pat diezgan pamatīgi musulmaņus aizskarošu kino- vai multfilmu un tā Latvijai radot tik lielas galvassāpes, ka ilgi neviens tūrists no mūsu zemes uz austrumiem nebrauks.
Vēl vairāk- mūsu karavīri karstajos punktos tiktu pakļauti pastiprinātiem uzbrukumiem. Prezidents un premjers, drošības labad, būtu spiesti atcelt vizītes uz musulmaņu zemēm. Vēstniecības darbinieki dzīvotu pamatīgā stresā.
Laikam jau vēl varētu ko uzskaitīt, bet te būtu laiks ielikt sarunvalodā bieži glābjošos utt, utjpr.

Gala rezultātā sanāk, ka viens neapdomīgs vai naidīgs tips var uztaisīt pamatīgu skādi visai valstij. Un tad nu valstij būs jācenšas parādīt visu ko tā spēj, lai glābtu savus cilvēkus ārzemēs un izskaidrotu pasaulei, ka tā ir tikai vārda brīvība.

Un vispār- vai Latvija tam būtu gatava?