Janvāra elektrošokrēķins.

Stāsts sākās ar to, ka sestdienas (14.02.) pievakarē man epastā iekrita vēstule no Latvenergo. Parasts rēķins, nekas īpašs. Neparastumu pamanīju tikai tad, kad atvēru- izrādās, ka mans izlīdzinātais maksājums, kurš bija mana vaduguns elektrības rēķinu kārtošanai, tagad pārvērties par kaut kādu elektrumu un izaudzis par 40% ar astīti. Tas, ka no gadu mijas mainīsies tarifi un nosaukumi, man bija zināms jau sen. Vienīgi nebija zināms, ka rēķins pieaugs par mistiskiem procentiem.

Tā kā sestdienas vakarā tādi jautājumi nav jārisina, tad atliku visu uz pirmdienu. Tā vai tā jābrauc gar Jūrmalas klientu apkalpošanas centru un varu piestāt, lai izrunātu vienu, svarīgu jautājumu- kāpēc uz papīra pieaudzis mans patēriņš?

Piebraucot pirmdien pie klientu apkalpošanas centra, sapratu, ka ne man vienam atnācis šāds rēķins un ne es viens vēlos parunāt. Manuprāt, rindas mūsdienās ir nepareizs veidojums, tāpēc braucu tālāk savās darīšanās un parunāšanos atliku uz vēlāku laiku- šoreiz cerības liekot uz tālruni. Epastu šoreiz atmetu, jo likās, ka te vajadzīga saruna, nevis lēna sarakste.

Vēlākā laikā pārliecinājos, ka arī tālrunī ir rindas. Pie tam tādas, ka sazvanīt nebija iespējams vairākas dienas. Un ko tādā brīdī cilvēks dara? Pareizi- izsaka savu sāpi tviterī.

Un tviterī, gods un laime- uzreiz piesekoja Latvenergo un piedāvājās palīdzēt. Tā nu mēs privātā sarakstē parunājām. Uzreiz teikšu, ka sarakste bija laba, ātra un rezultatīva.

Izstāstīju savu sāpi par, manuprāt, nepamatoti augsto patēriņu, kas man ir uzlikts. Un līdz ar to arī rēķins, kas man jāapmaksā, ir pārāk liels. Latvenergo atbilde bija apmēram tāda- tā kā jums uz ziemu ir pieaudzis patēriņš, tad arī vidējo uzlikām augstāku. Laikam tas bija ņemts no viņu standarta frāžu vācelītes, jo man uz ziemu tieši samazinājās patēriņš un es Latvenergo mājaslapā pats uzliku mazāku vidējo maksājumu, citādi veidotos pamatīga pārmaksa.

Gribēju, lai viņi samazina rēķinu par janvāri un arī par februāri izraksta normālu, ne uzpūstu. Teica, ka janvāra rēķins ir jāapmaksā. Tur vairs neko mainīt nevarot. Un tā kā veidojas pārmaksa, tad viņi piedāvāja tālākā perioda izlīdzinātos rēķinus nedaudz samazināt (par apmēram 15-20kWh). Ātri parēķināju, ka šādā gadījumā (ja es saglabātu līdzšinējo elektrības patēriņu) es tikai pašā gada nogalē noķertu to, ko esmu jau samaksājis šobrīd. Neuzskatu par pareizu šādu pieeju. Tad jau jebkurā veikalā no kartes var noņemt vēl kādu lieku simtnieku, sakot- jūs taču pie mums vēl nāksiet, tad nu līdz gada beigām drīkstēsiet vienu piena pudeli paņemt par velti.

Devu pretī priekšlikumu- atgriezties pie vecā, labā un pārbaudītā paņēmiena, kad klients katru mēnesi pats nolasa skaitītāju un samaksā reāli patērēto. To varēšot, bet tikai no marta mēneša. Janvārī un februārī jāpaliek pie esošās maksājuma kārtības. Janvāra lielais un nepamatotais rēķins man šā vai tā būs jāapmaksā.

Devu nākamo priekšlikumu- Tā kā janvārī paliek lielais rēķins, tad februārī taisām divas reizes mazāku patēriņu (un līdz ar to- divas reizes mazāks rēķinu), bet no marta ejam uz citu režīmu, kad es pats nolasu rādījumus un apmaksāju. Šādi ātri un nesāpīgi nolikvidējam janvāra rēķina uzpūtumu un jau nākamajā mēnesī izlīdzinam patērēto un apmaksāto.

Tas derēja.

Tāds tas stāsts. Secinājumos var pierakstīt, ka tviteris ir feins problēmrisināšanas rīks un ar Latvenergo var sarunāt arī tā, ka kaza paliek dzīva. Vienīgais, kas palika gaisā karājoties- kāpēc mistiskā kārtā palielināja vidējo patēriņu?