Šajā gadā atcēla divas izstādes- Grāmatu izstādi un Erotu. Neviļus rodas secinājums- ja nelasīsi grāmatas, tad nebūs seksa.

Par Grāmatu izstādi jau rakstīju- bēdīgi, žēl un visādi citādi, manuprāt, nepareizi. It kā jau mierināja Grāmatu izstādes feisbuka lapā paustais, ka viņi tikai paņem pauzi uz gadu. Cerīgi apskatījos izstāžu rīkotāja BT1 mājaslapā 2025.gada izstāžu sarakstu. Grāmatu izstādes tur nav. Var jau būt, ka atkal saliks kopā ar Skolu, bet…bet tā vairs nav grāmatu izstāde. Ne tuvu!

Te būtu vietā jautājums- vai Grāmatizdevēju asociācija, BT1, Rīgas pašvaldība, Kultūras ministrija un vēl kāds iesaistītais un ieinteresētais, ir apsēdušies kopā pie galda un uzzīmējuši plānu, kā Grāmatu izstādi atjaunot jaunā veidolā ar jaunām ambīcijām un vērienu? Nu, vismaz ieskicējuši? Vai arī grūši nopūtīsimies, atmetīsim ar roku un katrs rīkos savus grāmatu svētkus?

Protams, mazi, lokāli grāmatu svētki ir laba lieta. Bet prasās tāds apjomīgs pasākums reizi gadā, kurā var sajust grāmatu, izdevēju, rakstnieku, tulkotāju un lasītāju uzlādētu gaisotni. Gaisotni, kas parāda, ka Latvijā ir un būs grāmatas latviešu valodā. Ka ir un būs lasītāji. Ka rakstnieki ir reāli cilvēki, kurus iespējams satikt un aprunāties. Ka izdevēji ir tepat sasniedzami. Ka uz skatuvēm ir iespējams dzirdēt interesantus stāstus un diskusijas.
Grāmatas latviešu valodā un to lasītāji taču ir tik maz. Būtu jāspēj visiem sanākt kopā vismaz reizi gadā un radīt grāmatu svētkus. Nākotnes vārdā šāda sanākšana ir pat nepieciešama.