Arī šī gada literārais svētceļojums ir veikts- Grāmatu izstādē sabiju, dažas grāmatas atdevu maiņai, dažas mazāk paņēmu pretī un trijās izdevniecībās iegādājos četras grāmatas.

No sava saraksta izsvītroju trīs grāmatas- ”Mēs- balti”, ”Runas, kas mainīja pasauli” un Indoeiropiešus. Ceturtā- ”Rīga laikmetu griežos”, bija kā patīkams pārsteigums- Latvijas Vēstures institūts ar divām grāmatām bija pārstāvēts Zinātnes stendā. Līdz ar to tiku pie sen gaidītas grāmatas. Vēl pēc vienas būs vien jādodas pakaļ uz Kronvalda bulvāri.

Man šoreiz bija doma vairāk pamedīt maiņas punktā, jo ļoti vajadzēja vairākas vecākas grāmatas- gan nomainīt savus eksemplārus, gan noķert kādu nobelistu, gan arī kādu svaigu papildinājumu. Kaut ko jau nomedīju, bet līdz pilnai laimei tālu. Nekas, gan jau nākamgad (es sevi tā mierinu katru gadu).

Maiņu galdā dabūju astoņas grāmatas- Bēkons nomaina sliktāku eksemplāru, Unsetei nebija 1.grāmata (tagad būs), Maoru teikas uzjundīja bērnības atmiņas, Pastariņam ir jābūt plauktā, Kusto ir plānos izlasīt (tagad vācu kopā viņa grāmatas), Heilija Lidosta bija nesenā sarakstā (varbūt izdosies izlasīt, ja būs rokas stiepiena attālumā), Grūtups un Vudhauzs ir tuvākās nākotnes plānos.

Kopējie iespaidi ir līdzīgi kā citus gadus- aktīva rosīšanās pasākumos, mazliet burzīšanās pie stendiem un pusžāvētā gaļa dibenplānā.

Apgāju vēl vairākus apļus gar izdevniecību stendiem- pie LU apgāda nevarēju izlemt par labu Kļaviņa grāmatai ”Savienotie trauki” (varbūt nākamreiz) un uz atvadām Zinātnes stendā nopirku grāmatu par Rīgu. Vēl pie dažām izdevniecībām pakavējos mielojot acis, bet beigās nospriedu, ka laime nav daudzumā un gala beigās ir jādomā arī par savu grāmatplauktu.