Grāmatplaukta papildinājums augustā.
Mēneša beigas ir klāt un manī mītošā grāmatpele var parādīt kādus krājumus šajā mēnesī savilkusi lietainajiem rudens vakariem.
Ir divas svaigi iznākušas grāmatas, divas mazāk svaigas un desmit par svaigām nesaucošas grāmatas. Droši vien tās pēdējās visi ir lasījuši un visiem tās ir plauktā, bet tā kā man jaunības dienās bija cita ”ejoša” literatūra, tad jāmēģina tagad paskatīties, ko esmu palaidis tajā jaunībā garām.
Nedaudz sīkāk par grāmatu papildinājumu:
Makss Berijs- Leksikons
Šobrīd lasu un jāsaka, ka esmu pamatīgi ierauts iekšā- vēl gan īsti nav ko pačukstēt priekšā, jo pašam tā bilde nav līdz galam skaidra, bet līdz šim izlasītais ir ļoti uzrunājošs.
Ernests Klains- Spēle sākas
Drūma nākotne ar drūmām perspektīvām, bet tas nekas- ir visnotaļ laba dzīve virtuālā pasaulē, kur vari baudīt visu to, kas nav pieejams dzīvē. Protams, arī virtuālā pasaulē ir savi mīnusi, īpaši, ja esi iesaistījies spēlē un pie tam atrodies topa augšgalā.
Stīvens Kings- Zaļā jūdze.
Grāmatu jau paspēju izlasīt un varu teikt, ka šo darbu noteikti vajadzētu izlasīt. Meistars māk rakstīt.
Leo Perucs- Pastarās dienas meistars.
Uzrunāja gan autora slavinošie citāti, gan tikpat slavinoši citāti par šo grāmatu. Ceru drīz pārliecināties pats- cik tiem slavinājumiem piekrītu.
Karels Čapeks- Deviņas pasakas.
Izlasīju Dārzkopja gads un nospriedu, ka šis arī varētu man patikt. Un tas galīgi nekas, ja tās pasakas būs bērniem. Reiz pa reizei jāatmodina sevī bērns.
Tālāk ir rinda ar fantastikas darbiem no kuriem izcelšu tikai vienu:
Džeks Finejs- Starp diviem laikmetiem.
Stīvens Kings grāmatā 22.11.1963. pēcvārdā minēja šo darbu kā vislabāko darbu kāds ir sarakstīts par ceļošanu laikā. Jā jau viņš tā saka, tad jāizlasa.
Pārējās grāmatas man ir patumša bilde- zinu autoru, esmu šo to dzirdējis, nojaušu saturu, utt. Tāpēc, ja kādam ir labs priekšlikums ar ko sākt, ko atlikt, ar ko vēl papildināt plauktu, ko nelasīt no šīm atlikušajām grāmatām, tad es ļoti labprāt uzklausīšu.
Azimovs, Bredberijs un Lems – zinātniskās fantastikas klasika. Vispār gandrīz visas tās zinātniskās fantastikas sērijas grāmatiņas bija ļoti aizraujošas.
Vecās labās Deviņas pasakas! Man patīk joprojām. Nabaga pastnieks, kā viņš dabūja noskrieties! Starp citu, ja sāk vilkt uz Čapeka bērnu grāmatām, tad var pameklēt arī Dacīte jeb kucēna dzīves stāsts. Vecākajai meitai gan būs par vēlu, bet var nolikt rezervē jaunākajai :) Starp diviem laikmetiem- arī lieku treknu plusu. Saimaks, Bredberijs, Azimovs, Lems, Strugacki- klasika, protams. Kas attiecas uz krājumu Kad būs uzvarēts laiks, par to gan neko sevišķi labu neatceros. Kādreiz bija, bet ir ticis nolikvidēts. Taisnību sakot, par Kaleidoskopu arī neatceros. Lasīts laikam ir, bet plauktā pašlaik nav un nedomāju, ka kādreiz būtu bijis. Visticamāk, ka neiepatikās tik ļoti, lai tiktu medīts.
Es ceru, ka Deviņas pasakas būs tikpat feinas kā Dārzkopja gads. Ok, tas nebija bērnu gabals, bet tāpat.
Skatos tev arī iespējams ir plāns pārlasīt sēriju Fantastikas pasaulē. Naudas koks, Neuzvaramais un Es, robots vienas no mīļākajām bērnu dienu grāmatām. Var tikai grūši pūst, tagad vairs tā neraksta ;)
Nē, es tikai mēģināšu iepazīt. Protams, ja patiks (un gan jau kaut kas patiks), tad varētu arī paslīdēt uz visu sēriju :)
Jāpiekrīt autoram par “Zaļo jūdzi”, interesants darbs, lasītājiem kolēgiem ieteicu pēc tā kā pats biju izlasījis. Iesaku arī bloga apmeklētājiem!