Sākumā bija vārds. Pēc tam grāmata. Vēl pēc tam filma.
Daudz grāmatu un daudz filmu.

Dažas no šīm grāmatfilmām tiek gaidītas mazliet vairāk nekā parastas filmas. Vai pie vainas nesen izlasītā aizraujošā grāmata vai topošās filmas aktieru sastāvs vai vienkārši modes spiediens, tas ir katram individuāli.

Mans individuālais šoreiz (šoreiz, jo ir vismaz vēl viena grāmatfilma, ko ar interesi gaidu) ir Stīga Larsona triloģijas pirmās daļas holivudiskā versija. Skandināviskā versija tapa pāris gadus atpakaļ.

Runājot par skandināvu (un vāciešu) versiju- pirmo daļu man nācās noskatīties divas reizes, jo ar pirmo, tā vienkārši sakot- neuztvēru to rozīnīti. Izlasīju grāmatu un- āķis lūpā. Noskatījos filmu vēlreiz. Šoreiz jau ar pavisam citu saprašanu. Tāpat darīju ar pārējām divām grāmatas daļām- izlasīju grāmatas un noskatījos abas atlikušās triloģijas filmas.
Pēdējās divas daļas atlikšu uz vēlāku laiku, tagad par pirmo.

Skandināviem pietika ar 13miljoniem amerikāņu naudām, lai uztaisītu savu versiju ”Meitenei ar pūķa tetovējumu”. Amerikāņi atvēzējās daudz plašāk, lai jau nākamā gada sākumā iepriecinātu mūs ar 100miljonu vērtu grāmatas ekranizāciju.

Laikam no abu versiju salīdzināšanas būs maza jēga, bet tomēr- filmas ir par vienu un to pašu, bet izskatās, ka būs gana atšķirīgas. Cik nu ļauts iebāzt degunu Holivudas versijā, var secināt, ka ar personāžiem ir trāpīts tādā pašā desmitniekā, kā skandināviem- pēdējais Bonds ,Daniels Kreigs, labi (ārēji) atbilst Millenium redaktoram Kallem Blumkvistam.

Arī Līsbete izskatās ļoti ok (nabadzītei nācās sevi kārtīgi nopīrsingot), bet kaut kur prāta nostūrī perinās aizdomas, ka Noomi Rapace tēloto nepārspļaus. Bet vismaz ir pluss, ka nepaņēma Portmani vai Skārletu Johansoni. Nedomāju, ka viņas netiktu galā, bet nespēju iedomāties viņas Līsbetes tēlā (Johansoni izbrāķēja, jo esot pārāk seksīga).

Bet ne jau tas ir galvenais, galvenais, lai viņiem (Kreigam un amerikāņu Līsbetei Rooney Mara) izdodas pārliecinoša saspēle.

Droši vien par pēdējo es uztraucos lieki, jo filmas režisors ir Deivid Fincher un, lai nu kam, bet viņam izdodas radīt to brīnišķīgi azartisko spriedzes sajūtu, kas nelaiž vaļā visas filmas laiku (The Game ar Duglasu, Se7en ar Pitu, Frīmenu un Speisiju, Fight Club, Zodiac….). Un tie paši degunu iebāzošie materiāli saka, ka šoreiz nebūs izņēmums uz slikto pusi.

Vienīgi mani samulsināja advokāta Bjūrmana izvēle- Yorick van Wageningen man vēl spilgtā atmiņā no filmas Ceļš (the Way), kur viņš tēloja omulīgu holandieti. Bet gan jau viņam izdosies izdosies parādīt ka viņš māk ne tikai soļot pa Pirenejiem, bet arī pabūt kādu laiku gultā ar Līsbeti (un pēcāk Līsbete ar viņu).

Ja jau runa ir par Zviedriju, tad laikam nekādīgi nevar iztikt bez slavenākā Holivudas zviedra Stellan Skarsgård, kuram uzticēta atbildīgā Martina Vangera loma (pat ļoti piemērota viņam).

Lai nemierīgāks gaidīšanas laiks, tad var aplūkot amerikāņu versijas esenci (garums nedaudz virs astoņām minūtēm).

Pirmizrāde šai filmai paredzēta 21.decembrī, bet pie mums tā nonāks nākamgad- 6.janvārī. Gaidām.

P.S.
Pagriez skaļāk un dziedi līdz: