Grāmatas par Hariju Poteru
Autors: Džoanna Ketlīna Roulinga
Izdevniecība: Jumava
Gads: 2001.-2008.
Par grāmatu-
Stāsts septiņās daļās par zēnu, kurš savā vienpadsmitajā dzimšanas dienā uzzina, ka ir burvis un viņam jādodas mācīties uz burvju un raganu arodskolu Cūkkārpu.
Harijs Poters un Filozofu akmens 2001.gadā 304lpp
Harijs Poters un Noslēpumu kambaris 2001.gadā 336lpp
Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis 2007.gads 432lpp
Harijs Poters un Uguns biķeris 2006.gadā 653lpp
Harijs Poters un Fēniksa ordenis 2008.gadā 464lpp un 440lpp
Harijs Poters un Jauktasiņu Princis 2006.gadā 574lpp
Harijs Poters un Nāves dāvesti 2008.gadā 640lpp
Dažas dienas atpakaļ tika pielikts lielais un pamatīgais punkts nepilna gada maratonam- aizvērta pēdējā no Harija Potera grāmatām. Vēl pirms tam pat bija mēģinājums Poteru pārtaisīt audioformātā.
Pilnīgi noteikti iepriekš savā dzīvē nebiju tik daudz un ilgi lasījis grāmatas balsī. Ne bērnībā, kad boksterēju, ne pēdējos gados, kad meitai lasīju dažādas plānas (salīdzinot ar Poteru) grāmatiņas priekšā.
Ilgā (pat nezinu vai tā ir ilga lasīšana vai to var skaitīt kā normālu?) lasīšana nav tiešā mērā saistīta ar manu lēno lasīšanu- viss apstāklis slēpjas faktā, ka visas grāmatas tika lasītas bērnam priekšā pirms gulētiešanas. Tas nozīmē, ka nedaudz vēlāk (pulksteņa ziņā) sākta lasīšana summējās tikai dažās lappusēs, jo bērna filosofija ir nostādīta tā, ka miegam ir lielāks spēks par interesanto grāmatu (lasi- sīcis atplīsa jau pēc dažām lappusēm).
Un grāmatas (visas) patiešām bija interesantas. Dažas vairāk dažas mazāk, bet kopumā vērtējot- visas bija ļoti interesantas un saistošas. Var nedaudz padiskutēt par dažu nodaļu vajadzību, bet kopumā ņemot- jānoliec galva autores priekšā. Fantāzija tantei strādā labi- pasaule un tēli ir uzburti meistarīgi. Tikpat meistarīgi ir savītas visas septiņas grāmatas kopā.
Domāju, ka saturu nav vērts atstāstīt- nez vai ir daudz cilvēku, kuri nezinātu par ko stāsta šīs grāmatas. Ja ne paši lasījuši, tad vai nu filmās redzējuši vai no draugiem dzirdējuši. Nebūšu oriģināls un piebildīšu tikai, ka filmas ir daudz blāvākas par grāmatām. Un grāmatas ir daudz izskaidrojošākas. Ja filmās ir vesela čupa, kur prasās kāds izskaidrojums, tad pēc grāmatā viss top skaidrāks par rīta rasu.
Līdzsvaram derētu pateikt arī ko ne tik pozitīvu- un šī nepozitīvā lieta spiedās ārā tieši pēdējās grāmatās. Proti- diezgan bieži iekrita acīs brāķis tulkojumā. Vai laikam jāsaka- brāķis burtliča darbā? Nezinu, kurš tur bija vainīgs, bet kļūdas bija tādas, kas lika domāt par pārāk lielo steigu pie grāmatām vai neīsto gala tulkojuma varianta izvēlēšanos. Pieļauju domu, ka klusu lasot es tam visam būtu pārskrējis ar acīm pāri i nepamanot, bet skaļā balsī lasot ik pa laikam īlens izspraucas no tā maišeļa laukā. It kā sīkums, bet…
Uzreiz gan paslavēšu par burvīgo pieeju buramvārdu latviskošanā un biezā slānī izmantotajiem… emmm- jaunvārdiem (?). Ļoti labi iederējās grāmatā. Un bērnam ar dikti patika.
Vēl mēģināju no wikipēdijas izvilkt grāmatu tulkojumu gadus, bet… nedaudz samulsu. Tur piedāvātie gadi nedaudz atšķiras no izdošanas secības. Pagaidām atstāju, bet tiklīdz sameklēšu uzticamāku avotu, tad izlabošu (ja tiešām tie ir nepareizi uzrakstīti).
Kas vēl? Protams piebildīšu, ka grāmatas par Hariju Poteru nav tikai pusaudžiem vai bērniem domātas. Mierīgi un pie tam ar interesi to var lasīt pieaugušie, kuriem tuva sirdij ir pasaku un fantāziju pasaule. Un nav svarīgi vai filma ir redzēta vai nav. Būs interesanti no filozofa akmeņa līdz pat nāves dāvestiem.
Jā, un priekšālasīšana turpinās un turpināsies tik ilgi kamēr meita pateiks stop. Tagad lasām Smaragda pilsētas burvi. Pēc tam, vai pa vidam (kā bibliotēkā būs dabūjamas grāmatas), būs Nezinītis. Vēl pēc tam… pēc tam skatīsimies.
Jauki, ka tu bērnam tā cītīgi lasi priekšā :) Poters gan man vēl svaigā atmiņā, bet Volkovu gan sagribējās pārlasīt – jums priekšā veselas piecas grāmatas, laimīgie. Vecajam Nezinītim man ļoti patika bildes, tādā labā krievu stilā zīmētas.
Man vēl bija doma, ka jāsāk ar oriģinālu- burvi no Oza zemes, bet tā kā pats esmu lasījis tikai Volkova darinājumu, tad nostalģija darīja savu :)
Nezinītim man dikti patika viņa aizlidošana uz Mēnesi. To ”ķieģeli” vairākas reizes tiku pārlasījis. Skopumfīdls, Apalīša sāls bizness… ehh, skaistā jaunība :)
P.S.
Bibliotēkā mani gandrīz pārliecināja, ka Smaragda burvim ir tikai viena grāmata un mana atmiņa ir kliba.
Volkovam latviski ir piecas, esot arī sestā, bet tā nav tulkota un iznākusi autoram pēc nāves. It kā nav tik laba (reiz taisījos lasīt). Oza zemei ir veltīts Sprīdīša bibliotēkas 11.sējums, es neesmu lasījusi, bet esot ļoti līdzīgas, diez vai vērts dublēties.
Nezinīša Mēness ceļojums jau ir tāda gandrīz pieaugušo grāmata – kapitālisma parodija.Manas vecās Nezinīša grāmatas jau pa lapām jālasa kopā, bet jaunām cita smarža.
Man ar Nezinītis (Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi)bija tik tālu izģērbies, ka nācās nopirkt jaunāku izdevumu (meitai Ziemassvētku vecis atnesa)- nekāda (vismaz nemanīju) atšķirība ar veco izdevumu, 1:1.
Ō jā- Nezinītis! Skopumfīdls un “vufatu nē!”. Mums mājās joprojām ir trauku vufata, nu jau kādus gadus 40 :)
”Vufatu nē” neatceros. Ehh, tik ilgs laiks pagājis… Ātrāk jāpiebeidz Volkovs, lai var ķerties pie Nosova.
Šamais bija kaut kādā sakarā piesiets pie koka un mute aizbāzta ar lupatu. Kad nu vīkšķi izvilka, tad iznāca tikai “vufatu nē!” :)