Nosaukums: Zudušais simbols
Autors: Dens Brauns
Izdevniecība: Kontinents
Gads: 2009
Lappuses: 512

Par grāmatu-

Hārvardas profesoru, simbolu pētnieku Robertu Lengdonu pārsteidz negaidītais Masonu brālības uzaicinājums nolasīt atklāšanas runu brālības sapulces atklāšanā. Ierodoties noteiktajā vietā un noteiktajā laikā Lengdons tiek ierauts simbolu meklēšanas un atminēšanas ceļojumā, lai glābtu ne tikai savu un savu draugu dzīvības, bet arī pasaules kārtību.

Reti kurš nav dzirdējis par Denu Braunu, kuru uzskata par pēdējo gadu literatūras fenomenu (pamatoti vai nē, tas ir cits jautājums), kurš ar savām grāmatām ir izpelnījies gan aicinājumus uz tiesu, gan baznīcas nosodījumus, gan arī milzīgu lasītāju interesi.

Un kā nu ne- autors veiksmīgi lasītājos uztur vīziju par pavisam citu pasauli, kas atrodas tepat, mums līdzās, bet ne kuram katram ir redzama. Ir jāzina daudz, jālasa daudz un jāskatās vēl vairāk. Lai redzētu un ievērotu visur atstātās pēdas, kas lasītāju ved aizraujošā ceļojumā pa senām un ne tik senām cilvēces takām.

Arī jaunākais darbs ”Zudušais simbols”, kas ir veltīts brīvmūrnieku noslēpumainai organizācijai, lasītājam liek kopā ar simbolu pētnieku mesties ātrā un bīstamā spēlē, kuru diktē kāds, kurš ir ar apskaužamu fanātismu sagatavojies un nodrošinājies ar visu, lai īstenotu savus baisos plānus. Un katastrofa tiek solīta pamatīga- mainīsies ne tikai tuvākajā laikā apglabājamo cilvēku skaits, bet bez maz vai Zemes griešanās virziens. Vismaz tāda sajūta piezogas esot grāmatas pirmajā pusē. Jo solīts tiek BAIGA (tiešā un pārnestā nozīmē) noslēpuma atklāšana.

Nez vai lasītājs grāmatas beigās jutīsies kā atklājis baigu noslēpumu, drīzāk jau nelielu vilšanos, jo pamazām autoram atklājot kārtis, sāk piezagties sajūta, ka beigu cēliens ir gan ar savu devu pretrunu (ekskursija ar nogrieztu roku), gan ar pārāk blāvu nobeiguma fāzi (salīdzinot ar grāmatas lielāko daļu). Rodas sajūta, ka autoram ļoti gribējās pirms beigu priekškara atskaņot tādu uvertīru, ka lasītāji celtos kājās, bet tas drīzāk piestāvētu Holivudas filmai, ne grāmatai.

Katrā ziņā grāmata bija interesanta un es to izlasīju vienā rāvienā (miegam tika nozagtas dažas stundas, bet to nemaz nenožēloju), lai arī traucēja pārāk lielā līdzība ar iepriekšējām divām grāmatām par Lengdona piedzīvojumiem (”Eņģeļi un dēmoni”, ”Da Vinči kods”)- formas ziņā bija apmēram tas pats: sākam risināt mīklas, atceramies notikumus universitātē ar studentiem, spēlējam ”noķer mani”, tad nāk nāvīgi triki ar vienu neprātīgi pārņemtu tipu un beigas ar sievieti.
Interesanti, bet jau ar mazāku devu oriģinalitātes.

Nevar noliegt, ka Denam Braunam ir talants veidot interesantus stāstus, ar kuru palīdzību lasītājiem likt izbaudīt atklājumus(?!) no seniem un noslēpumainiem notikumiem, vietām un organizācijām, bet trūka tās oriģinālās pēcgaršas, kas bija pēc ”Da Vinči kods” izlasīšanas. Var jau būt, ka autors vēlreiz vēlas izbaudīt veiksmīga šablona augļus, lai nākamajās grāmatās (tiek solītas vēl 12 grāmatas ar Roberta Lengdona piedalīšanos) lasītājus aizrautu ar jaunu, oriģinālu un tikpat noslēpumainu simbolu un kodu atminēšanu.

Šīs, kā arī citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.