grāmata ”Zobgaļsīlis”
Nosaukums: Zobgaļsīlis
Autors: Sūzana Kolinsa
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2010
Lappuses: 400
Par grāmatu-
Katnisai jākļūst par visu dumpinieku simbolu- Zobgaļsīli, bet pēc pārciestām traumām un izglābšanās viņa ir fiziski un emocionāli sagrauta. Stāvokli pasliktina arī Pītas grūtais stāvoklis gūstā.
Redzot grūto cīņu, Katnisa sadūšojas un kļūst par Zobgaļsīli, lai apvienotu apgabalus cīņai pret Kapitoliju. Bet viņa nenojauš cik daudz traģēdijas un tuvu cilvēku nāve būs jāpārdzīvo, lai viņa tiktu pie sava mērķa- nogalināt prezidentu Snovu.
Kad lasīju abas iepriekšējās ”Bada spēles” triloģijas daļas (te ir pirmā Bada spēles daļa un te ir otrā Bada spēles daļa), tad izjutu azartu un varēju sevi mierīgi ielikt to laiku jokainās sabiedrības rindās un baudīt traku šovu ar trakiem noteikumiem. Justies kā daļa no pustraka pūļa un baudīt izklaidi (hmm, laikam jāliek pēdiņās) ar bezjēdzīgu cīņu un vēl bezjēdzīgāku nāvi. Gluži kā nošņurkušam plebejam Romas Kolizejā- dodiet tik maizi un izklaidi!
Trešajā grāmatā ”Zobgaļsīlis” viss tika sagriezts šķērsām- ne vairs maize, ne izklaide! Tikai strupa pirksta kratīšana un likšana domāt par izlasīto. Ne vairs miņas no viegli šķiramām lapām. Ne miņas no azarta. Ne… pat nezinu kā lai saka- ne miņas no Bada spēlēm!? Vismaz tādas sajūtas mani pārņēma lasot ”Zobgaļsīli”.
Visvairāk mani pārņēma vilšanās. Vilšanās par to, ka nobeigums tāds pasmags sanācis. Vilšanās par to, ka liels laiks tiek veltīts garīgi apjukušiem pusaudžiem. Vilšanās par absolūti neizprotamu galveno cīņu. Vai laikam precīzāk- tās trūkumu.
Lai arī es pūlējos saprast to smalko vēstījumu ko man autore centās pateikt (kara bezjēdzīgums, kara šausmas, politika un bandinieki tajā…), manī tāpat palika vilšanās. Neliela, bet tomēr.
Bet varbūt, ka tur ir arī tā visa sāls- nav ko priecāties kā nošņurkušam plebejam? Jāpadomā par to, kas bija iepriekšējās grāmatās un turpinās arī noslēdzošajā?
Ja manas vilšanās atmet kā nenozīmīgus sīkumus, tad var teikt, ka, lai arī ar viduvēju triloģijas nobeigumu (salīdzinot ar divām pirmajām daļām), autorei ir izdevies radīt aizraujošu nākotnes sabiedrību, kurā cilvēki joprojām tiek pakļauti ar televīziju un armiju. Kurā lielie taisa politiku, bet mazie tajā izmantoti. Kurā karš ir bezjēdzīgs gan no zaudētāju, gan no uzvarētāju puses. Kurā cilvēks ne nieka nav mācījies no pagātnes un ir ticis tikpat tālu kā tas nošņurkušais plebejs.
Kopsummā ņemot, jāsaka, ka triloģijas pēdējā daļa tiek ieskaitīta, bet, ja man būtu teikšana, tad es autorei liktu mazliet pārstrādāt manuskriptu. Tā, lai izlasot, paliktu tā pati sajūta, kas bija pēc pirmajām divām grāmatām.
[xrr rating=7/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Pilnībā piekrītu tavam vērtējumam – 3. grāmata izraisīja dziļu vilšanos. Bada spēļu triloģija bija pelnījusi smalkām izstrādātu un mazāk paredzamu nobeigumu.
Vēl nav iegādāta. Tad varbūt labāk nemaz ne? Tikai žēl, ka paliks plauktā nenobeigta sērija.
Tik traki, lai nepirktu, jau nav :)
Var jau būt, ka vaina manī – nekādi nespēju uztvert tekstu starp rindiņām.
Nu labi- nomēģināšu, kad (ja) atradīsies lieks desmitnieks :). Vispār man jau otrā daļa drusku tā kā… ne nu gluži nepatika, bet stipri radīja tādu atkārtošanās sajūtu. Nu ko gan svaigu un nebijušu var izdomāt par tām pašām spēlēm tādā pašā vidē.
Jā grāmata bija diezgan smaga. Un beigas arī salīdzinoši skumjas, bet ko var gribēt no 17 gadīgas meitenes? Daudzi šo daļu kritizē, kā neizdevušos, bet man tā patīk. Tas ir kas savādāks nekā grāmatas, kurās viss ir priecīgi un grāmatas beigās visi dzīvo ilgi un laimīgi.
Tiešām žēl, ka nomira tik daudzi labi varoņu, bet tomēr esmu apmierināta ar grāmatu . :)
Salīdzinot ar abām pirmajām daļām, grāmata ir vāja. Es nesaku, ka slikta, bet tas ir salīdzinoši vājš noslēgums. Nebūt neprasījās hepī end vai kas tamlīdzīgs.
Noteikti varēja labāk (un šoreiz tas nav tikai no sērijas ”vienmēr var vēlēties labāk”).
Ja jau tik gudrs, tad kāpēc pats neņem un neuzraksti! Kritizēt jau visi gudri! Vispār jau tev laikam tomēr jāpriecajas, ka tev ir vismaz ko kritizēt! :P
Es nekritizēju. Tikai aprakstu savas domas par izlasīto grāmatu.
izlasiju abas gramatas vienkarsi biju sajuusmaa .treso vēl neesmu lasījis bet gaidu :D
Nopirku un izlasīju. Kopsavilkums:
Pirmā sērija- eksotiskā. Savdabīga vide, īstenībā tā pat varētu nebūt planēta Zeme. Sabiedrība ar eksistences likumiem un psiholoģiju, kurā “jāiebrauc”. Privitīmisms, kas eksistē vienlaikus ar supertehnoloģijām. Nežēlība, kas ir norma. Mīlestība, atbalsts un uzticība vidē, kur vajag uzticēties kādam un nedrīkst uzticēties nevienam.
Otrā daļa- manuprāt, drusku buksē uz vietas; tāds deja vu. It kā viss tas pats; pastiprinās Kapitolija manipulatorisms un arī “savējo” manipulācijas- meli, slēptie nodomi, zemūdens akmeņi. Joprojām- izdzīvošanai uzticēties kādam vajag, bet nevienam uzticēties nav iespējams.
Trešā daļa- man patika labāk par otro.Pievienojas vēl vienas sabiedrības modelis- vārda pilnā nozīmē pagrīdnieki, jo pat visa dzīvošana ir pazemē. Totāli reglamentēta sabiedrība, askēze, trūkst pat visvienkāršākās izklaides, kas arī tajos apstākļos būtu iespējama. Padziļinās neizpratne par patiesajiem motīviem, reālo stāvokli. “Pakazuha”- svarīgākais ir uzņemt satriecošu propogandas materiālu. Tomēr es gaidīju vēl kaut ko dziļāk- tipa dubultais dibens, četrkāršais aģents (Ledainais vējš, Nāra zīmoggredzenā u.tml.). Jā, beigās tas parādās- kurš tad īsti nogalināja bērnus un mediķus? Bet tā arī paliek neatbildēts. Beigas- ne nu gluži “happy end”, es teiktu- “half-happy”, bet… bet… bet… Paralēle- Harija Potera beigas šajā ziņā ir vēl daudz salkanākas un arī visu sabojā. Lai gan- no otras puses- ko tad nozīmētu diametrāli pretējs “mesidžs”?
Tiešām labaas grāmatas, tie kuri vēl nav izlasijuši ieteiktu to darīt.
Jo aizrojošas grāmatas.
Jā, ”Zobgaļsīlis” nav tas uz klo cerēju. es vienmēr kādu laiku esmu grāmatas izjūtās ., un pirmās divas daļas bija vienkārši brīnišķīgas – satraucošas, azartiskas, mīlestības pilnas un brīnumainas. bet tresā daļa manī radīja pilnīgu sagruvumu. Nezinu ko lai domāt, bet uz grāmatu paskatīties nevaru. Grūti paliek, kad ieklīstu atpkaļ nomācošajā sižetā. Katnisa ”Zogaļsīlī” nedzīvo, viņa tikai pārdzīvo.
Bet jā, varbūt vajag atvērt acis, un tāda grāmata mūsdienās ir liels ieguvums, tāpēc cenšos izprast.
Ja pirmās divas daļas es katru izrāvu pa vienu dienu, tad trešo mocīju vairākas nedēļas un biju dikti vīlies. Katnisa no centrālā action varoņa bija ietrāpījusi no-malas-vērotāju zāles pēdējā rindā un kopējā sajūta bija, ka šī vispār ir cita autora un citas sērijas grāmata.