Nosaukums: Zilbārdis.
Autors: Kurts Vonnegūts.
Izdevējs: Vaga
Gads: 1994
LPP: 284

Kurt Vonnegut – Bluebeard .,1987.
Tulkojums latviešu valodā-Jānis Ramba

Par grāmatu–
Rabo Karabkjans ir nabadzīgs armēņu gleznotājs, kurš kara un pēckara laikā savācis labu kolekciju ekspresionistu darbu un tagad dzīvo okeāna krastā mājā, kurai blakus ir milzīgs kartupeļu šķūnis, kas visu laiku stāv aizslēgts. Ik pa laikam rabo ir iemesls atgriezties atmiņās par tiem laikiem, kad viņš vēl bija jauns māceklis, nebija vienacains vai krogā dzēra ar Pollaku.

Ir pienācis kārtējais kontrolpunkts Vonnegūta lasīšanas maratonā. Šoreiz viņa divpadsmitais darbs- Zilbārdis. Zilbārdis ir kāda armēņu izcelsmes mākslinieka Rabo Karabekjana autobiogrāfija (1916-1988). Uzreiz gan piebildīšu- viltus autobiogrāfija.

Un arī šoreiz, tāpat kā gandrīz visas iepriekšējās reizes, man jāsaka- darbs bija izcils. IZCILS! Lasīju un baudīju. Baudīju gan autora spēju visu tik labi parādīt, ik pa laikam likt pasmaidīt un ik pa laikam- padomāt. Gan arī tulkotāja labo valodas izjūtu. Īpaši gāja pie sirds sajūta, kad aizverot grāmatu, saproti- tu nupat esi pabijis vienā varenā ceļojumā. Ceļojums laikā, telpā un sajūtās. Labās sajūtās. Tādās, kur saproti, ka autors rakstījis tieši tev. Kā bija rakstīts grāmatā- pulkstenis bija apstājies.

Es jau sen atmetu domu noformulēt Vonnegūta literāro stilu un rāmjus. Kaut kur lasīju, ka viņu dēvē par fantastu, antiutopistu, autobiogrāfu un ko tik vēl ne. Manuprāt, viņš vienkārši labi raksta. Bez rāmjiem.

Autoram tik labi izdodas ievilkt lasītāju stāsta pasaulē, izbaudīt notikumus, iepazīt kādu vēsturisku personību vai faktu. Un tas viss tādā nepiespiestā gaisotnē, bieži vien smieklīgi jautrā. Bet uz beigām viņš spēj to visu tik labi pagriezt otrādi un parādīt šīs jautrības skaudro pusi.

Beigu cēliens ar lielo gleznu bija kaut kas monumentāls un elpu aizturošs- detaļas, dzīves, sīkumi, kopsavilkumi… vesels laikmets 512 kvadrātpēdās.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.