Grāmata- Ziemas kartupeļu knēdeļi.
Nosaukums: Ziemas kartupeļu knēdeļi
Autors: Rita Falka
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2014
LPP: 240
Par grāmatu-
Francis Eberhofers ir policists, kurš savulaik no Minhenes tika nosūtīts uzraudzīt kārtību uz savu dzimto mazpilsētu. Un te kā jau mazpilsētā- nekas īpašs nenotiek. Francis tik vien dara kā izvadā savus mazliet iedzērušos draugus uz mājām, iedzer alu pie Volfija, izved pastaigā savu suni un ved Omi iepirkties visur, kur ir atlaides. Bet tad Neihoferu ģimene viens pēc otra nomirst ne tā kā mazpilsētā pieņemts nomirt. Un Francis sāk izmeklēšanu.
Saite uz izdevēja mājaslapu- Rita Falka- Ziemas kartupeļu knēdeļi.
Laikam pamazām kļūšu par detektīvu lasītāju. Vismaz šādu, kur pamatā ir smaids par šo pašu detektīvromānu šablonismu, kā, piemēram, nedaudz nežēlībā kritis policists tiek aizsūtīts uz dzimto miestu un tur uztaisa gadsimta izmeklēšanu un visu paveic viens paša spēkiem izmantodams savu rūdīto raksturu, skaidro prātu un dzelžaino apņēmību.
Te apmēram tā arī bija, tikai nez vai Francim varētu piedēvēt kādu no šīm šablona labajām īpašībām. Ko nu- kaut vai kādu labu īpašību. Jā, viņš bija pozitīvais tēls, bet vairāk jau tāpēc, ka apkārtējie bija vēl vairākas kārtas īpašāki.
Vispār jau visi tēli bija gana kolorīti un viņu izdarības tāpat. Līdz ar to tas pavadošais teksts, kur humors bija vai katrā teikumā, bija tik ļoti iederīgi un kopējo ainu aizvien smieklīgāk iezīmējošu, ka jāsmaida vien bij. Vismaz iekšēji sanāca bieži smaidīt. Humoru varētu saukt par provocējošu, nekaunīgu, dažbrīd apnīkošu un dzirdētu, bet gala beigās tas kopā vērtējot ir ļoti izdevies.
Grāmata (pirmā par izmeklētāju Franci- būs vēl otra- Nūdeļu blūzs, un ceru, ka būs arī trešā, ceturtā un vēl nākamā) parāda, ka detektīvromānam nebūt nav jābūt vēsam un asinis stindzinošam- tas var būt, jautrs, izklaidējošs un ēstgribu rosinošs. Pēdējais apzīmējums ir dēļ Omes- viņa nepārtraukti lutina savus mājas vīriešus ar izcili gardām maltītēm. Knēdeļiem tai skaitā.
Ja sevi noskaņosiet vairāk uz jautra laika pavadīšanu un mazāk uz detektīvmīklu šķetināšanu, tad laba izklaide kopā ar policistu Franci jums ir garantēta.
Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Nnnuu, kaut kāds humors jau bija, bet man tas pārsvarā likās tāds kā speciāli taisīts. Zin’, kā agrāk rakstīja humoreskas- nosauca personāžu par Jāni Sīkumiņu, bet aprakstīja kā būdīgu veci ar pudu smagu dūri. Izlasīju gan, bet turpinājumus laikam nemeklēšu. Ja nelasītu, arī nekas daudz zaudēts nebūtu. Izņemot porcelānu ziloņu veikalā. Par to nu gan- cepuri nost.
Man tieši tas piesātinātais (ok- dažbrīd pārsātinātais) humors gāja pie dūšas. Laikam tāpēc, ka iepriekš jau noskaņojos uz to (veicu izlūkošanas darbus).
”Porcelāns” bija trāpīgi. Vēl bija dažas labas frāzes.