Grāmata- Zaļā jūdze.
Nosaukums: Zaļā jūdze
Autors: Stīvens Kings
Izdevniecība: Aplis
Gads: 2001
LPP: 428
Green mile
Stephen King
1995
Tulkojums latviešu valodā- Pāvils Silnieks
Par grāmatu-
Pols Edžkombs ir priekšnieks cietuma nāvinieku kameru korpusā un ik pa laikam viņam ieved jaunus ieslodzītos, kurus drīz vien viņš nosēdina uz Vecā Sprikšķa- elektriskā krēsla. Bet 1932.gadā nāvinieku kamerās ieradās ieslodzītie, kuri izmainīja ne tikai Pola, bet arī viņa kolēģu dzīvi.
Beidzot arī es tiku pie tās grāmatas, kuru medīju jau krietnu laiku- Stīvena Kinga Zaļā jūdze. Grāmata sākotnēji bija domāta laikrakstiem kā romāns turpinājumos, bet pēc tam autors to izdeva arī vienā grāmata. Tiesa, turpinājumu stils tur nedaudz palicis, bet sasaucoties ar to, ka grāmatu raksta Pols Edžkombs un viņš jau ir pamatīgus gadus aizvadījis večuks, kuram atmiņa un vecums dara savu, tad tas viss baigi labi sasaucas kopā.
Laikam jau lielais vairums tāpat kā es ir redzējuši filmu ar Tomu Henku galvenajā lomā (filma ir ļoti laba), tāpēc īsti iedziļināties saturā šoreiz nevajadzētu. Vien pateikšu to pašu nodrāzto frāzi- filma grāmatai zaudē. Pamatīgi.
Nedaudz gan tie filmas varoņi traucēja uztvert grāmatas vēstījumu, jo visu laiku acu priekšā ir aktieru sejas vai viena otra epizode no filmas. Bet ar to jāsadzīvo, ja jau atmiņā ir pieglabāts.
Grāmata ir kā Pola, kurš tagad dzīvo veco ļaužu pansionātā, atmiņu pieraksts. Katra nodaļa iesākas ar Pola domām par dzīvi kādu viņš vada tagad un kā viņš pieraksta savas atmiņas. Tālāk turpinās ar Lielās Depresijas laiku Amerikā, kur bezdarbiem un nolemtībai sekoja cietumnieki, kuru pēdējais uzdevums bija sagaidīt savu datumu, kurā viņam jānoiet Zaļā jūdze- koridors cietumā, kas izklāts ar zaļu linoleju un ved uz telpu, kurā atrodas elektriskais krēsls. Cietumnieki, tāpat kā viņu uzraugi, ir dažādi- traki un lepni par padarīto, nožēlas pilni, vienaldzīgi un … nevainīgi.
Grāmata ir izcila. Ne ko pielikt, ne atņemt- meistars ir radījis meistardarbu. Ja kāds vēl nav lasījis, tad apsveicu- jūs gaida satikšanās ar ļoti labu darbu.
Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Ja jau filma bija super, grāmata vienkārši epic.
Ja par tīri tehniskām lietām, tad, zinot, ka romāns tapināts kā gabals turpinājumos, drusku varētu traucēt stāstītāja mētāšanās pa notikumu secību. Nē nu, var jau saprast, ja pieņem, ka autors ir- kā izrādās- simtgadīgs večuks, kas pieraksta savas atmiņas. Bet no lasītāja viedokļa, kas burtnīcas saņem ar ilgākiem pārtraukumiem- viegli iedomāties, ka viņš tak ātrāk gribētu uzzināt, kā tur ar to Kofiju, ar kuru beidzas pirmā burtnīca, bet otrā sākas ar atkāpi iepriekšējos notikumos, pie kam lāga pat nevar saprast, kādā secībā. Manuprāt, tāds nocieties lasītājs varētu būt mēreni nokaitināts :). No otras puses- lasot to visu uzreiz vienā grāmatā, sāk savukārt mēreni kaitināt iepriekšējo notikumu atkārtojums nākamās burtnīcas sākumā, reizēm pat palieli gabali vārds vārdā. Varbūt tur tomēr būtu derējis nedaudz rediģēšanas.
Bet par saturu- es gan neesmu tik liels humānists lai nelokāmi iestātos pret nāvessodu kā tādu, bet… nujā… Bet. Un ja vēl padomā, ka tie, kas nāvessodu izpilda, arī ir tikai cilvēki… kurš tad galu galā tiek sodīts vairāk?
Priekšvārdā (vai pēcvārdā) Kings jau minēja, ka rediģēja to burtnīcu stilu, lai pielāgotu grāmatai. Laikam, viņaprāt, ar to bija jāpietiek :)
Man ar pāris reizes piezagās sajūta ”eu, šo es jau nupat biju lasījis”, bet tā kā par tām burtnīcām biju izlasījis, tad nepievērsu uzmanību.
Īpaši, ja grāmata ir tik feina :)