Grāmata- Visaukstākais karš. Asinszāle 2.

Nosaukums: Visaukstākais karš. Asinszāle 2.
Autors: Īans Tregilliss
Izdevniecība: Prometejs
Gads: 2013
LPP: 384

The Coldest War
Ian Tregillis, 2012.
Tulkojums latviešu valodā- Evita Bekmane

Par grāmatu-
Jau gandrīz divdesmit gadi ir pagājuši, kopš Otrā pasaules kara beigām un Māršs, pametis darbu Asinszālē, mēģina rast savā dzīvē mieru. Bet tas neizdodas- pat paliek aizvien sliktāk un Mārša vienīgais mierinājums ir, ka viņa šaušalīgie nodarījumi ir glābuši Lielbritāniju no iznīcības. Tā dēļ viņš pacieš arī šo savas dzīves smagāko posmu.
Kaut kur Padomju Savienības slepenajā bāzē izbēg divas trofejas- nacistu laboratorijās tapušie slepenie ieroči- pārcilvēki, brālis ar māsu, kuri bēg uz Lielbritāniju.
Kādu dienu, kura likās būs tikpat paģiraina un drūma kā visas iepriekšējās daudzu gadu garumā, Māršu uzmeklē slepenā dienesta pārstāvji un lūdz atgriezties, jo aukstais karš ar Padomju Savienību draud pārvēsties par kaut ko ļaunāku.

Saite uz izdevēja mājaslapu- Īans Tregilliss- Visaukstākais karš. Asinszāle 2.

Pirms lasīšanas bija piezagušās triloģiju literārās bailes, kad iepriekšējā daļa lasīta kaut kad sen un bail, ka viss (sižets, tēli, atslēgnotikumi, utt) būs aizmirsušies. Un tā arī bija- pirmajās lappusēs jau bija vēlme ņemt triloģijas pirmo grāmatu ”Rūgtās sēklas” un pārlasīt. Savādāk likās, ka te puse grāmatu aizies ”pēc piena”, kamēr iesildīšos un uzvandīšu atmiņas. Beigās gan nebija tik traki- iebraucu tomēr salīdzinoši ātri un varēju mierīgu sirdi pieslēgties literāri vēsturiskajam piedzīvojumam.

Un piedzīvojums bija labs. Ne tikai labs- tas bija sasodīti labs! Kaut vai ar to, ka aizverot vāku, tu saproti- autors pie grāmatas rakstīšanas ir piegājis ļoti nopietni un prātīgi. Ar uzsvaru uz pēdējo. Stāsts ir savērpts gudri un skaidrs, ka trešā daļa sola labu turpinājumu.

Māršs ir palicis tipisks savas dvēseles smaguma nesējs- dzer, mīl pakauties (un viņš pieņem, ka vairumā kautiņu būtu pelnījis palikt zaudētājos), šausta sevi, pieņem, ka sieva šo krāpj…. ar sievu gandrīz vai pat nerunā, piecieš arī pazemojumus darbā (kurus ir spiests mainīt tikpat bieži kā zeķes). Un visam pie vainas ir Asinszāle un tās cena par uzvaru karā.
Vilam ir līdzīgi. Tikai viņš ir ārpus bedres un izlēmis veikt tādu kā kļūdu labojumu. Pats uz savu galvu un riskējot ar visu.

Gala beigās situācija ar Padomju Savienību nonāk tādā punktā, kad Asinszālei (precīzāk- kas no tās palicis) ir nepieciešams restarts. Un tā kā Admiralitātes ēkā ierodas Grēta ar savu brāli Klausu, tad slepenajiem dienestiem Māršs ir vajadzīgāks par gaisu.

Tā nu Māršs, kaujoties ar domām par Grētas nogalināšanu, cenšas sagraut Padomju Savienības noausto spiegu tīklu un kārtējo reizi izglābt Lielbritāniju. Tajā pat laikā Klauss cenšas atbrīvoties no savas māsas un grib piepildīt savu sapni- kļūt brīvam. To Māršs viņam apsola apmaiņā pret viņa sadarbību neitralizējot Padomju Savienības superieročus.

Bet iznākumu šai cīņai nav paredzējis neviens (izņemot Grētu)- nekas no nodarītā un piedzīvotā nav bijis bez nodoma. Viss ir ritējis pēc plāna. Tikai jautājums- kurš ir plāna autors?

Visaukstākais karš ir ļoti labs turpinājums. Īpašas uzslavas autors pelnījis par šīs daļas noslēgumu, jo tikai tur es sapratu, ka grāmata ir nevis vienkārši trijās daļās uzrakstīts alternatīvās vēstures stāsts, bet ļoti gudri pasniegta fantastika. Un nav nekādu aizdomu, ka trešā daļa būs vājākais posms Asinszāles triptihā. Tieši pretēji- saliekot kopā visu lasīto, piedomāto, iespējami loģisko un pašpiefantazēto, trešā daļa solās būt kā… kā kulaks uz acs… kā ķirsis uz kūkas… (hmm, kā par trāpīgu literatūru izsakās?).

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.