grāmata ”Vēja ēna”
Nosaukums: Vēja ēna
Autors: Karloss Ruiss Safons
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2010
Lappuses: 528
Par grāmatu-
Kādā agrā rītā, desmitgadīgais Daniels Sempere, tiek aizvests uz kādu noslēpumainu vietu Barselonas vecpilsētā- Aizmirsto Grāmatu Kapsētu. Tur Danielam ir jāizvēlas grāmata, par kuru viņš rūpēsies. Tā Daniela rokās nonāk Huliana Karaksa grāmata ”Vēja ēna”, kuru izlasot viņš vēlas ne tikai izlasīt citus Karaksa darbus, bet arī uzzināt ko vairāk par pašu autoru, nemaz nenojaušot, ka šī vēlme ne tikai sekos viņam vairākus gadus, bet arī būtiski ietekmes viņa un viņa apkārtējo dzīves.
Vai jums ir bijis tā, ka no pašām pirmajām grāmatas lapaspusēm jūs jūtat- Ir! Šis ir labais!? Lasot ”Vēja ēna” man tā bija.
Neatceros, kad un vai tā bija iepriekš, bet šis romāns aizrāva pēc pilnas programmas. Ja drīkst vienpersoniski izlemt par gada labākās grāmatas titula piešķiršanu, tad es ilgi nedomājot to piešķirtu šim Safona darbam
”Vēja ēna”.
Es burtiski biju tā laika Barselonā un varēju pilnībā izbaudīt miglainos un lietainos Spānijas rītus un izjust katra varoņa dzīvi, kas nebūt nebija viegla un vienkārša. Kā nekā katram no viņiem līdzi vilkās kāds pagātnes atsvars, kurš tā vien liek atkal un atkal atgriezties pagātnē un mēģināt saprast, kā viņa dzīvi ietekmēja klusais zēns Hulians Karakss un viņa romāni ar nožēlojami maz pārdoto eksemplāru skaitu, kurus šobrīd kāds cenšas iznīcināt.
Daniels, romāna laikā, ir paspējis izaugt no maza, desmitgadīga puišeļa līdz jauneklim, kuram katrs jauns pavediens par noslēpumaino Karaksu ir kā neliels dzīves piepildījums un viņa rūpes par grāmatu, kas sākās Aizmirsto Grāmatu Kapsētā, turpinās visus šos gadus. Jo, ja nebūs Daniels, tad grāmata tā arī paliks kapsētā un izzudīs no ļaužu atmiņām.
Lai arī romāns ir nedaudz mistēriski drūms, to tēli ir apbrīnojami krāšņi, izceldamies uz Barselonas pelēcīgi iekrāsotā fona un pamatīgi iesēžas atmiņā.
Gandrīz katram no varoņiem dzīve piespēlē kādu dubļaināku taku, bet tajā pat laikā viņi saglabā savus sapņus un neaizmirst arī šajā drūmumā saskatīt kādu devu jautrības. Ko vērti vien ir Daniela jauniegūtā drauga Fermina filosofiski asprātīgie citāti. Tāpat arī dona Gustavo dzīves sarežģītās prātulas. Paša Daniela apsēstība ar Karaksa darbiem, kas dažbrīd viņu nostādīja pārlieku tuvu aizkapa dzīvei. Varoņu sarežģītās dzīves un tikpat sarežģītās mīlestības, grāmatu padara neparasti aizraujošu ar pamatīgu devu līdzjušanu un ieinteresētību.
Gribās ticēt, ka savu daļu tur saņems gan romantiķi, gan ciniķi, gan detektīvi, gan arī parasti lasītāji, kuri vēlas baudīt patiešām labu lasāmvielu. Un ”Vēja ēna” tāda ir.
[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Brīnišķīga grāmata! Aizraujoša. Labi un asprātīgi dialogi. Neparasts jaunā cilvēka dzīves stāsts. Iesaku visiem.
“Nav mirušu valodu, ir tikai letarģiskas smadzenes”- labais!
“Katrai grāmatai ir dvēsele. Tā cilvēka dvēsele, kurš to uzrakstīja, un to cilvēku dvēseles, kuri to lasīja”- jā!
“Pasaules mūžs paiet futbola vakaros un radio seriālos, un tā nevēlas redzēt tālāk par savu nabas saiti”- ieliekam ‘radio’ vietā ‘TV’ un- jā!!
“Reti kas tā ietekmē lasītāju kā pirmā grāmata, kas patiesi atrod ceļu uz viņa sirdi”- jā!!!
Skatos, ka arī esi labās domās par šo grāmatu.
Pabeidzu. Jā, sapīts ne pa jokam. Kā likteņi atkārtojas- varbūt jātic paralēlajām dzīvēm un reinkarnācijai? Sākumā nevarēju piešauties, ka rakstīts būtībā par mūsdienām- visu laiku likās tā kaut kas ārpus reālā laika un telpas. Nu, pirkt varbūt arī nepirkšu, bet izlasīt derēja.
Šodien, galvenokārt, pēc Tava ieteikuma nopirku šo grāmatu – dāvināšanai.
Prieks, ka ieteikums noderēja un ceru, ka dāvanas saņēmējam patiks :)
Patika. Šodien to dzirdēju. :)
Šo grāmatu vairākas reizes grāmatnīcā esmu cilājusi – paņēmusi, nolikusi, tad atkal no jauna paņēmusi un noliksi..kaut kas vienmēr ir atturējis, bet nu gan nopirkšu – Paldies par sava viedokļa izklāstu (kas iedrošina un pārliecina) + intriģējošu recenziju! :)
Prieks, ka noderēja :)
Un paldies par komentāru.
lasu šo blogu un nepamet sajūta, ka es pats viņu būtu varējis uzrakstīt, ja vien mācētu sakarīgāk izteikties :)
līdzīgas grāmatas, brīžiem pat gandrīz identiski vērtējumi…
Es Safonu atklāju tikai šogad, un tapēc viņa grāmata man ir šī gada “gada grāmata”:)
Neredzu ierakstu par “Eņģeļa spēli” (aizmirsto grāmatu kapsētas otrā grāmata) – vēl nav lasīta?
Par to ”sakarīgāk izteikties” vēl varētu padiskutēt :), bet katrā ziņā paldies par komentāru.
Eņģeļu spēli es vēl neesmu lasījis- pārāk jau daudz citas grāmatas saskrēja. Ceru, ka starp kādām grāmatām iešmauksies arī Eņģeļu spēle.
Eņģeļu spēle man likās sižetiski pat drusku aizraujošāka par Vēja ēnu. Mistiskā komponente un detektīvkomponente. Ir arī šādas tādas savstarpējās sasaistes, kas no Ēnas jau piemirsušās, tā ka faktiski vajadzētu lasīt paralēli otrreiz.
Izskatās, ka man pēc Murakami 1Q84 būs jāķeras klāt Eņģeļu spēlei…. It kā bija paredzēta cita grāmata, bet nav jau pirmā reize, kad rindas kārtība tiek noignorēta :)
Dievinu šo grāmatu. Un vēl vairāk to novērtēt liek tas, ka šo grāmatu tulkotājs [atvainojos, vārdu aizmirsu] tulkoja veselus 2,8 gadus. Varat iedomāties? Bieži esmu domājusi, kāpēc Latvijā šī grāmata nebija TIK populāra, un, laikam, pie vainas bija tas, ka tik ilgi tulkota – nebija gluži paralēla ar pasaules gaitām, līdz ar to, iespējams, daudzi lasītāji atmeta ar roku grāmatai. Šis ilgums jau ir izskaidrojams – tik daudz tulkotāja piezīmes.brīžiem kaitinošas, bet pamācošas – lasot vairākkārt atkārtoju sev, ka būs jāpārlasa, lai iegaumētu visu tulkotāja minēto. Starpcitu, raidījumā ”Dzīvīte” bija intervija ar tulkotāju, bet jau sen, kad to izdeva latviski :).
Vai tad nebija populāra? Man jau iekas, ja izdeva arī atkārtotu izdevumu (mīkstos vākos), tad jau bija gana pieprasīta.
Man arī liekas, ka šī grāmata nebija tik underrated kā varētu likties.